Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +11 °C
Apmācies
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

Koalīcija

Noliedz baumas par Junkura iekārtošanu darbā Āboltiņas labā

Ir divi ļoti svarīgi amati Saeimā, kuru nozīmi laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) aicina valdības veidošanā ņemt vērā, ka Saeimas priekšsēdētāja postenī un Eiropas lietu komisijas vadībā būtu jāizraugās cilvēki ar ļoti labām svešvalodu zināšanām, starpparlamentāriem kontaktiem un Eiropas lietu pieredzi.

Koalīcija vēl nav vienojusies par atsevišķu resursu ministriju sadali

Pašreizējie koalīcijas partneri atzīst, ka šodien valdības veidošanas process nav būtiski pavirzījies uz priekšu un joprojām nav skaidrības par atsevišķu tā dēvēto resursu bloka ministriju sadalījumu.Lielākās domstarpības ir par to, kas pārraudzīs Satiksmes ministriju (SM), tāpat vairākas partijas vēlas uzņemties atbildību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Vienotības un ZZS atturībai pret LRA dažādi iemesli

Tādas opozīcijas, kāda ir bijusi līdz šim, vairs jaunajā Saeimā nebūs - tagad tā būs daudz aktīvāka un, izmantojot visus modernos līdzekļus, ļoti plaši runās par lielām un nepatīkamām lietām. Šādu brīdinājumu esošās koalīcijas partijām sarunā ar Dienu izteica Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Romāns Mežeckis, kurš Saeimā pārstāvēs partiju No sirds Latvijai (NSL).

Straujuma: Gatavība turpināt premjera darbu ir mans pienākums

Viņa uzsvēra, ka ir gatava turpināt strādāt valdības vadītājas amatā, ja Valsts prezidents viņu tam izvirzīs. Uz jautājumu, vai viņa vēlas turpināt darbu šajā amatā, Straujuma uzsvēra, ka tas ir smags un ļoti atbildīgs darbs, tač "tas ir mans pienākums, es tā gribētu teikt," sacīja Straujuma.

Koalīcijas partijas piesaka vēlmes jaunajam ministriju sadalījumam

Pirmajās sarunās par jaunās valdības izveidi līdzšinējās koalīcijas partneri - Vienotība, ZZS un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzvemei un brīvībai/LNNK (NA) - jau neoficiāli izteikuši vēlmes attiecībā uz atbildības jomu sadali, vēsta Latvijas Televīzijas Panorāma.Vienotība nākamajā valdībā līdz ar Ministru prezidenta posteni (Laimdota Straujuma) varētu atbildēt vēl par piecu ministriju darbu un vadīt Finanšu ministriju (Jānis Reirs), Ārlietu ministriju (Edgars Riknēvičs), Iekšlietu ministriju (Rihards Kozlovskis), kā arī Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.

NA un Vienotībai dažādi viedokļi par koalīcijas paplašināšanu

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) un Vienotībai pašlaik ir dažādi viedokļi par nepieciešamību paplašināt koalīciju.Vienotības un NA politiķi šodien tikās divpusējās sarunās saistībā ar jaunās valdības izveidi. Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA pastāstīja, ka NA informēja Vienotību par savu viedokli, ka būtu nepieciešams veidot pēc iespējas plašāku valdību, tiecoties uz konstitucionālo vairākumu.

Bērziņš sagaida piedāvājumu par koalīciju ar stabilu vairākumu

Valsts prezidents Andris Bērziņš šīs nedēļas laikā sagaida, ka 12.Saeimā iekļuvušās partijas piedāvās koalīciju, kurai ir vairākuma atbalsts, un jau nākamnedēļ plāno individuālas tikšanās ar katru no Saeimā ievēlētajām partijām.

Tā pati un tomēr cita koalīcija

Esošā koalīcija atkārtoti ir saņēmusi vēlētāju mandātu, un valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) personīgi - lielu pilsoņu atbalstu. Taču Saeimas vēlēšanās daudz kas ir mainījies, un jaunā valdība būs citāda arī tad, ja tās kodolu veidos līdzšinējās varas partijas Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), pirmdien analizē laikraksts Diena.

Madžiņš: Jaunā vecā koalīcija

Tauta izvēlējusies tos, kuri lems valsts attīstību turpmākos četrus gadus. Līdzšinējā koalīcija guvusi pārliecinošu atbalstu - 61 vietu Saeimā. Lai gan vēlēšanas notika uz ģeopolitisko problēmu fona, pirmā lieta, kas pārsteidz, skatot rezultātus, ir balsotāju zemā aktivitāte. Savu politisko izvēli valstij tik svarīgajās vēlēšanās pauduši mazāk par 59% balsstiesīgo, kas ir visu laiku zemākais rādītājs neatkarīgās Latvijas vēsturē (1995 - 71,9%, 1998 - 71,89%, 2002 - 71,51%, 2006 - 60,98%, 2010 - 63,12%, 2011 - 59,49%). Emigrācija komplektā ar politisko apātiju ainu dara gaužām bēdīgu.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide