Garneles un mīdijas taču arī piestāv zivju mēnesim, vai ne? Šoreiz ātri un viegli pagatavojama zupa ar pašaudzētiem, aromātiskiem tomātiem un mīdijām, kā arī fiksās maizītes, kas garšo vienkārši karaliski!
Kad rudenī pienāk ābolu laiks, katru gadu ir jāuzcep vismaz viena ābolkūka, jo vislabāk tā garšo no svaigiem augļiem. Turklāt pašu cepta ābolkūka piepilda māju ar rudens smaržu, radot mājīgu atmosfēru vakaros, kuri kļūst arvien garāki un tumšāki.
Iepriekšējās reizēs stāstīju par Normandijas lepnumu – sidru. Tagad pienākusi kārtam otram tikpat slavenam Normandijas dzērienam – kalvadosam. Tas ir stiprināts ābolu brendijs, kas apvieno sevī gan franču zemnieku tradīciju, gan augstas klases amatniecību. Kalvadoss ir rudens, dārzu un Normandijas ainavu garša, apvienota dzēriena pudelē.
Virtuvē ir priekšmeti, kuri šķiet tik pašsaprotami, ka reti kurš aizdomājas – no kurienes tie nākuši un kā mainījušies laikā. Viens no tādiem ir rīve. Dārzeņu, augļu, siera vai garšvielu sarīvēšana mums šķiet elementāra darbība, bet kādreiz tā bija īsts tehnoloģiskais atklājums.
Veselīga uztura piekritēji un
dakteri par šo mēnesi varētu
tikai priecāties! Jo zivis ir jāēd,
tās ir veselīgas un arī garšīgas.
Kas zina, kāpēc veikalos pie gaļas stendiem vienmēr grozās vairāk ļaužu nekā
pie zivīm, bet varbūt izdosies ko pamainīt?
Pagājušajā nedēļā stāstīju par Normandijas ābeļdārziem un tajos audzēto ābolu sidru. Taču tikpat īpašs, lai gan stilā atšķirīgs ir Britu salās tapušais sidrs. It īpaši slaveni ir Sidra zemē (Cider Country) darītie dzērieni. Tā atrodas Anglijas rietumos – Herefordšīrā, Somersetas un Devonas grāfistēs. Tieši tur klimats un augsne ir īpaši piemēroti sidra ābolu audzēšanai. Reģiona ainavā plaši izkaisīti ābeļdārzi, un vietējā ekonomika daudzās vietās balstās tieši šajā nozarē.