Uzveduma vēstījuma vadlīnija ir mūsu likteņupe Daugava, kas senākos rakstos dēvēta par Dünu. Tās tecējums apvieno cilvēkus, likteņus un vēsturi, kas ir saistīta ar ūdens ceļiem un dzīvi pie Daugavas.
"Daugava ir folklorizēta kā mūsu varone, kā mūsu likteņupe. Mēs pie šī stāsta nonācām, domājot par mūsu pagātni, dejām, dziesmām, nemateriālo kultūras mantojumu un tautas garamantu Zelta fondu," saka uzveduma idejas autors un producents Edžus Arums.
Dejas eposa mākslinieciskie vadītāji ir horeogrāfs Agris Daņiļevičs un diriģents Mārtiņš Klišāns, režiju veido Ilze Jakubovska, savukārt scenogrāfija ir Aigara Ozoliņa ziņā. Īpaša Dziesma dejo. Deja skan uzvedumu vērtība ir dzīvā mūzika, tāpēc muzikālās daļas vadītājs ir Uģis Prauliņš, kurš gan veidojis aranžējumus, gan sapulcējis orķestri.
Atgādināšu, ka pirmais vērienīgais Dziesma dejo. Deja skan uzvedums, kurā nebijušā formā tika savienotas divas tradīcijas – dziesma un deja ‒, notika 2022. gada augustā, kad vēl dzīvojām kovidpandēmijas mainīgo ierobežojumu trauksmē. Tajā pulcējās vairāk nekā 6000 dalībnieku, viņu vidū bija 14 mūziķi, 63 kori un 105 deju kolektīvi no visas Latvijas un deviņām citām valstīm. Šoreiz dalībnieku ir par trešdaļu vairāk, un viņu vidū ir ne tikai kori un deju kolektīvi, bet arī folkloras kopas un nepieradināto tautas deju (danču) dejotāji, iezīmējot amatiermākslas saknes un piešķirot dejas eposam īstumu. Taču ar to dalībnieku loks nenoslēdzas – iesaistījušies arī hiphopa un mūsdienu deju pasaules pārstāvji, kuriem uzticēta dejas eposa stāstīšana caur intermēdijām.
Liela ir ārvalstu latviešu interese – uzvedumam gatavojas un šurp pošas 24 latviešu diasporas kolektīvi no 11 valstīm, kopā ap 400 dejotāju un dziedātāju, kas, gluži tāpat kā Latvijas kolektīvi, izpilda vienotu repertuāru, nevis atsevišķi sagatavotas dejas. Pieteikušies arī Lietuvas kolektīvi, kas apņēmušies iemācīties latviešu tautas dejas.
Kopumā uzvedumā piedalīsies 365 kolektīvi no Latvijas un no citām Eiropas valstīm. Arī skatītāju interese par šo notikumu ir plaša – biļetes uz Düna jau iegādājušies apmeklētāji no 27 valstīm, to vidū arī vismazākās neatkarīgās valsts Dienvidamerikā gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita – Surinamas.
Biļetes meklējamas Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv