Izskanot augustam un arīdzan vasarai, jau vairāk nekā desmit gadus Baltijas jūras valstīs – Igaunijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā un citviet – jūras krastā iedegas ugunskuri, notiek koncerti, performances, dzejas lasījumi. Senās uguns nakts tradīcija atdzima 1992. gadā Somijas pilsētā Turku.
Jūra nevienu neatstāj vienaldzīgu. 24. un 25. augustā Vecāķu pludmalē saulriets būs jo īpaši neparasts, jo tieši saulrieta laikā tur notiks dejas izrāde No zobena saule lēca. Tas ir stāsts par seno baltu dzīvi, kuru izrādes dalībnieki parāda dejā, mūzikā, rituālos un scenogrāfijas simbolos. Izrādes sižetiskā līnija ļauj iepazīt mūsu priekšteču dzīves gājumu, ikdienu, būtiskākos ritus, piemēram, dzimšanu, kristības, kāzas. Izrāde ir par cilvēka likteni – spēju to pieņemt. Ar dejas palīdzību tiek mēģināts parādīt, izprast un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas un izpausmes kara priekšnojautās un realitātē. Tēmas ir pamatīgas – drosme, izvēle, zaudējums. Bet stāstam ir laimīgas beigas.
Pirmizrādi šis episkais uzvedums piedzīvoja pirms astoņiem gadiem un pēc skatītāju pieprasījuma tika atkārtots 2013. un 2016. gadā lielās hallēs. Deju ansambļa Katvari rindās toreiz bija arī Edžus Arums, kurš tagad ir izrādes producents. "Taču esmu gatavs jebkurā brīdī "ielēkt" kāda dejotāja vietā," viņš aizrautīgi saka un domā, ka arī horeogrāfs Agris Daņiļevičs izmantos izdevību un iejuks starp dejotājiem. Bet dejot nebūs viegli – smiltis un ūdens. "Jūra ir tik mainīga. Bijām liecinieki laika maiņai, kad divu stundu laikā tā atkāpās par 12 metriem. Mums jāpielāgojas mātei dabai. Nevienam no izrādes tapšanas tehniskajiem partneriem pieredzes šāda pasākuma organizēšanā nav, un darbs pie jūras piekrastes pielāgošanas jau sākās pirms nedēļas."
Uzvedumā piedalīsies vairāk nekā tūkstotis dejotāju no 40 dažādu paaudžu Latvijas deju kolektīviem, bungu un dūdu grupa Auļi, etnomūziķi Kristīne dmine, Liene Brence, Lauma Bērza, Sandra Budeviča un citi.
"Tāda mēroga izrāde pašā jūras krastā Latvijā ir vēl nebijis notikums. Idejas autors ir režisors Uģis Brikmanis, kurš diemžēl nepiedzīvos šo skaisto notikumu, bet viņa ieguldītais darbs tieši šīs Latvijas simtgades izrādes tapšanā un sagatavošanā ir milzīgs. Izrādes dalībnieki šos koncertus veltīs izcilajam režisoram," stāsta Edžus Arums. Pēc viņa domām, šis uzvedums, kas tiks izdejots jūras krastā, ir izaicinājums visiem, jo īpaši dejotājiem. Klāt nākusi jauna Ūdens deja. Lietus? Vējš? Tas tikai paspilgtinās emocijas, un izrādes formāts ir tāds, kam dabas stihijas piestāv. "Skatītāji būs lielākā komforta zonā nekā dejotāji," saka producents. "Visemocionālākais brīdis ir izrādes sākums, pirmā takts," kā dejotājs zina teikt Edžus Arums un piebilst, ka uzveduma beigās nav neviena vienaldzīgā, jo stāsts piesaista ar savu vērienīgumu. "Jūra, saulriets, dzīvā uguns, atmiņas, mistērija, vīzija…"