Mazliet nepamanītas, bet savas kvalitātes un nozīmīguma dēļ noteikti izceļamas kopš septembra veidotās diskusijas, kuras rada tā pati kopš pavasara pa LTV kanāliem un ētera laikiem nodzenātā 100 g kultūras komanda. Diskusiju jautājumi ir tik oriģināli, to dalībnieku domas – tik aktuālas, ka šo raidījumu droši vismaz vienu dienu nedēļā varētu likt izdevīgākajā ētera vietā. Tagad to redz tikai mājās strādājošie un cilvēki, kuri brīvos brīžos iegriežas ltv.lv arhīvā. Taču to vajadzētu skatīties tiem, kuri pavasarī kaislīgi piedalījās nacionālajā spriešanā – vai mums vajag 100 g kultūras ar visiem neplānoti zemajiem reitingiem?
Vadītāji nemokās
Diskusijas kvalitāte galvenokārt ir tās vadītāja rokās. Tikpat lielā mērā tā atkarīga no dalībniekiem. 100 g kultūras. Diskusija ir kā labu domu gardēža ballīte. Viesu vidū parasti ir cilvēki, kuri saprot, ko runā, un kuriem ir savas domas. Domu dažādība netraucē visiem sarunāties un dzirdēt citam citu. Viedokļus izsaka cilvēki, kuru domas, ja arī nepiekrīti, gribas dzirdēt.
Abi vadītāji Kristīne Želve un Edgars Raginskis (līdz oktobrim bija arī Dmitrijs Petrenko) lieliski strādā tandēmā. Kamēr viens jautā, otrs reaģē uz atbildēm, iestarpina papildjautājumu, nepalaiž garām jaunu pavērsienu diskusijā un neaizmirst neko svarīgu pajautāt. Diskusijas gaita ir pārdomāta un rūpīgi sagatavota, vadītāji cenšas aptvert visus aspektus. Laba ideja ir sākumā apkopotie viedokļi – politiķi, tauta, citi iesaistītie, sociālo tīklu virmojošie.
Abi vadītāji necīkstas ar viesiem un tēmām. Abi varētu piedalīties viedokļu sadursmēs, taču izvēlas virzīt sarunu. Tā ir laba stratēģija, tas nozīmē, ka jautājums tiek apspriests pamatīgi, nevis pamests kāda impulsa dēļ. Reizēm varētu būt vairāk savstarpēju domu sadures, taču šī ir viena no TV diskusijām, kurā tiešām sastopams plurālisms un viedokļu daudzveidība.
Solis dziļumā
Jaunās kultūras diskusijas pārlauž dažas labi zināmas un visai atzīstamas tradīcijas. Kuras? Tās pa īstam piedāvā dziļāku skatījumu un kontekstu. Tās ierauga kultūru tālāk un dziļāk par kārtējo pirmizrādi, par izcilo koncertu, par jauno izstādi. Jaunās LTV kultūras notikumu pārzinātāju redakcijas veidotās diskusijas ierauga kultūru tālāk par mākslām, jo redz kultūru kā saistvielu visam, ko darām, ko domājam.
Lielākā daļa no tā sauktās kultūras žurnālistikas, kuras slānis jau tāpat ir visai paplāns, pilda galvenokārt vienu uzdevumu – informēt, ieinteresēt par aktuālajiem kultūras notikumiem. Tāpēc sabiedrībai, kultūras un mākslas patērētājiem lielākoties tiek piedāvātas afišas tipa ziņas un kultūras notikumu centrā esošu cilvēku stāsti par sevi, savu darbu, tā jēgu.
Tas viss ir noderīgi – izglītojoši un pierasti. Tā ir tradīcija, kas kultūras žurnālistus mazliet pietuvina cēlai būtnei, kuras misija ir būt par starpnieku starp kultūras baudītājiem un tās radītājiem. Šajās attiecībās bieži vien ir mazliet par daudz "apdainošanas" un mazliet par maz vēsa skata no malas. Ja neslavēsi, nākamajā reizē interviju nesarunāsi! Taču pavisam noteikti var un vajag arī tā. Vai tikai tā?
Interpretācijas, dažādi skatpunkti, vērtējumi pieder pie strauji izmirstošām kultūras žurnālistikas formām. Ne velti teātra kritiku var izteikt ar augļu virknes palīdzību, ne velti "citu skatu" uz kultūras personībām piedāvā attiecību vai atkarību stāsti slavenību presē. Kultūras notikumu saņēmējam parasti netiek piedāvāts nekas daudz vairāk par aicinājumiem iepazīties un izbaudīt, diezgan ierobežotas ir kultūras un mākslas baudītāja iespējas salīdzināt savas domas, izvērtēt pieredzi, piešķirt tai nozīmi. Kritika, viedokļi, diskusijas, recenziju slejas, esejas jau sen pārcēlušies uz pašu rakstnieku vai kritiķu piepildītām un apdzīvotām mediju mikronišām.
100 g kultūras. Diskusija nebaidās no grūtiem jautājumiem, tā ir noķērusi pretrunīgas problēmas – vai jāmaina Latvijas himna, ko darīt ar uzvarētāju pieminekli Pārdaugavā, kur likt Laikmetīgās mākslas muzeju. Diskusija ir labs pamats arī jautāt tālāk, vērtēt, kā sarežģīto jautājumu esam risinājuši. Jautājumi nebeidzas, jo labas diskusijas baro tik vajadzīgo kritisko domāšanu un jebkādu citu domāšanu.