Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Karstā Baltija

Karlovi Varu kinofestivāls apliecina faktu, ka Baltijas valstu režisori arvien spilgtāk iezīmējas starptautiskajā apritē

Eiropā ir karsti – karsts, intensīvs periods ir arī Eiropas kinofestivālu apritē. Jūlijā cits citam uz papēžiem min lielāki, mazāki, starptautiski nozīmīgi un ne tik nozīmīgi festivāli. Vasaras festivālu konkurencē stabila un cienījama pozīcija ir Karlovi Varu (Čehija) Starptautiskajam festivālam, kas šogad norisinās 54. reizi. Šis skaitlis apliecina noturīgu kultūrtradīciju Eiropas kinofestivālu apritē – festivālam ir A kategorija, kas to ierindo līdzās nozīmīgākajiem kinoforumiem. Par spīti arvien intensīvākai dažādu virtuālo platformu klātbūtnei mūsu dzīvē, kinofestivāli ir un būs nozīmīgs atbalsta punkts Eiropas filmu izrādīšanai.

Eiropā ik gadu tiek saražots milzīgs apjoms filmu (apmēram 1800), un tikai neliela daļa no šīm filmām tiek izplatīta komerciālā kino apritē (kinoteātros) tālāk par savu valsti tā banālā iemesla dēļ, ka tās zaudē komerciālajā tirgus placī sacensībā ar Holivudas produkciju. Festivāli ir kļuvuši par paralēlu filmu izplatīšanas sistēmu, kas ļauj Eiropas un zijas filmām ceļot ārpus savu valstu robežām. Šī ir sīvas konkurences piepildīta pasaule (niša) – ne velti katrs Eiropas filmas režisors vēlas, lai viņa filmas pirmizrāde notiktu A klases festivālā Kannās, Berlīnē, Karlovi Varos, Lokarno, Sansebastjanā, arī Tallinā, kur igauņu kaimiņi pamatīgi cīnās, lai noturētu sūri grūti izcīnīto kategoriju, ko piešķir starptautiska institūcija.

Šis ir labs gads triju Baltijas valstu kino veidotājiem – tik daudz Baltijas filmu Karlovi Varu festivālā nav bijis nekad. Pērn gan Karlovi Varos Baltijas valstu simtgade tika atzīmēta ar plašu klasisko dokumentālo filmu programmu, pirmizrādi te piedzīvoja arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopražojuma filma Laika tilti, kas tikko saņēma galveno balvu A klases festivālā Šanhajā. Karlovi Varu festivāla katalogs liecina, ka Latviju šogad pārstāv sešas filmas, Lietuvu – trīs, Igauniju – divas. Vairākas no tām ir kopprodukcijas, piemēram, Lailas Pakalniņas Karote (Latvija, Lietuva, Norvēģija) un Jura Kursieša Oļegs (Latvija, Lietuva, Francija, Beļģija) – pirmā atklāja dokumentālo filmu konkursu, otrā pēc sekmīgās pirmizrādes Kannās Karlovi Varos tiek demonstrēta ārpuskonkursa programmā. Jāpiebilst, ka režisora filma Oļegs tikko ir ieguvusi galveno balvu Briseles Starptautiskajā festivālā.

Kopprodukciju veidošana – prakse piesaistīt vairāku valstu finansējumu filmas tapšanai – ir nevis kino veidotāju kaprīze, bet gan akūta nepieciešamība. Eiropas kino atbalsta sistēmā ir iekodēta savstarpējās sadarbības nepieciešamība – tālab kopražojumu skaits aug, palielinās arī sadarbība Baltijas valstu filmu veidotāju vidū. Turklāt Baltijas valstu jauno režisoru paaudze sevi piesaka pamanāmi: intereses vērta ir gan igauņu režisora Marti Heldes melnbaltā drāma Skandināvijas klusums, gan lietuviešu debitanta Karoļa Kaupiņa utopija Jaunā Lietuva – abas startē Karlovi Varu festivāla konkursa programmā East of the West. Šo sarakstu varētu turpināt, taču būtiskākais ir fakts, ka Baltijas valstu režisori arvien spilgtāk iezīmējas starptautiskajā apritē.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mans tuvākais

Līdz tam mūsu dzīves telpu no visām pusēm ieskāva anonīms klusums.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja