Šādas pārdomas radās ikreiz, kad šā gada pavasara ziņu straumes izmeta virspusē absurdo situāciju: mūsu talantīgāko skolēnu izcilnieku dalībai starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs (Latvijas izglītības kvalitātes apliecinājums pasaulē!) nauda valsts budžetā vispār nav paredzēta.
Vēl absurdāks bija valdības 11. augusta lēmums četrām kultūras institūcijām likt atmaksāt valsts kasē pašu spēkiem nopelnīto nelielo naudu, par kuru tās bija cerējušas atrisināt vismaz visakūtākās, neatliekamākās problēmas. Leļļu teātris beidzot iegādātos jaunus skatītāju krēslus, Jaunais Rīgas teātris – busiņu, ar kuru izbraukt viesizrādēs uz Latvijas reģioniem. Krusts pāri arī Latvijas Nacionālās operas sapnim par dekorāciju pacēlāju un nojumi pagalmā, kur pat Ilmāra Blumberga mākslas šedevrs – operas Aīda scenogrāfija – mirkst lietū un sniegā.
Valdības lēmums ir absurds pēc būtības, toties atbilst Komerclikumam, kas nosaka, ka valsts kapitālsabiedrībām 90% peļņas ir jāatdod valstij. Nudien, šajā spēlē vinnē tas, kurš izmanās saimniekot pa nullēm un neriskē piesaistīt ziedojumus: jo nevar taču atņemt to, kā nav! Sevišķi tagad, kad atsācies taupīšanas stress un valsts budžetam svarīga katra kapeika, bet politiķi stīvējas starp "mūsējiem" un "jūsējiem". Izņēmumi esot pieļaujami vien tad, ja uzņēmumiem ir problēmas ar finansiālo ilgtspēju. Tāpēc peļņas daļu atstājot tikai tiem, kam tā ir izšķiroši būtiska, lai pastāvētu. Konsekvences gan atgādina veco labo latviešu stāstu par bagātajiem, kuriem dod, un nabagajiem, no kuriem ņem: saudzētas tiek tieši tās kapitālsabiedrības, kuru pamatuzdevums atšķirībā no kultūras galvenajiem mērķiem ir gūt peļņu. (Piemēram, a/s Latvijas dzelzceļš no 10,7 miljonu eiro peļņas drīkst paturēt 8,78 miljonus.) Taču cik gan ilgtspējīgs ir teātris ar sagrabējušiem, savu laiku nokalpojušiem krēsliem, kuri vairs nespēj pildīt savu funkciju? Un kā gan Leļļu teātra nopelnīto 10 000 eiro atņemšana saskan ar politiķu uzstājīgi skandēto mantru: "Bērni, Latvijas nākotne, ir mūsu prioritāte"?
Latvijas nākotni cerību krāsās šovasar zīmēja talantīgo skolēnu panākumi starptautiskajās olimpiādēs. Filozofijā (Tartu) un fizikā (Mumbajā Indijā) gūtas bronzas godalgas, matemātikā (Čhīanmai Taizemē) – atzinības. Bioloģijā (Orhūsā Dānijā) – gan bronzas, gan sudraba medaļas. Informātikas olimpiādē Almati Kazahstānā mūsu jaunieši izcīnīja trīs medaļas – tostarp arī zelta. Jūlija beigās ķīmijas olimpiādē Baku Azerbaidžanā medaļas ieguva visi četri Latvijas dalībnieki: sudrabs un trīs bronzas. Uz turieni jaunie ķīmiķi tika, vien pateicoties uzņēmumu un vietējo pašvaldību atbalstam. Baušķenieces ceļam uz olimpiādi Taizemē naudu savāca pilsētas uzņēmēju klubs. Tā, lūk!