Velnarutka sula

Wham bam thank you, ma'am, my questions are ansewerd!

Advantageously, the post is really the eesstwet on that notable topic. I concur with your conclusions and will certainly thirstily look forward to your upcoming updates. Saying thanks definitely will not simply be enough, for the fantasti c clarity in your writing. I can at once grab your rss feed to stay abreast of any updates. Genuine work and much success in your business dealings!

This new version has a drfefient way of showing a form for public submission. This form can be found by add /recipe-share/ to your site URL. This will be a configurable option in the near future.

This forum needed shkiang up and you've just done that. Great post!

Nezinu pa kuru laiku visi (vai 'Dienas') rakstnieki paguva saķīvēties ar visiem (vai 'Dienas')lasītājiem :), bet šo komentāru/diskusijas racionālais kodols kaut kur pazuda! Man liekas, ka lasītāji atbalsta rakstnieku, kura darbi viņam tuvi, nopērkot rakstnieka/dzejnieka grāmatu, jo vēlas turēt to grāmatplauktā, pārlapot, atsaukt pirmreizējos iespaidus, atrast jaunus. Cilveki dāvina grāmatas draugiem, un stāv pēc tām rindā bibliotēkā! To, ka cilvēki JOPROJĀM PĒRK GRĀMATAS, apliecina fakts, ka piem. Bailes un trīsas jau izpārdotas! Labi, neņemsimies ar klasiķiem un pasaules slavenībām. Vērdiņa pirmais krājums ar uguni nebija sadzenams jau brīdi pēc iznākšanas, Vigula 'Istabu', izdeva atkārtoti. Pārējie "Dienas" sleju apkopojumi dus plauktos, bet Naumaņa "Kultūrnieze" izpirkta. Tāpat daudzas Zanderes bērnu grāmatas. Pērk Šlāpina dzejoļu krājums un Rukšānes "Ķīpsalas putnus" utt. Tie nav lētā gala savārstījumi, tie ir interesanti mūsu laika literatūras paraugi, ko cilvēki tiešām lasa. Laimīgs tas autors, kam ir savs lasītājs! Bet, ja nav? Savā ziņā ir komisks rakstnieku un lasītāju strīds: Kāpēc tie muļķa ļaudis mūs nepērk un nelasa? Un atbilde: Nepatīk, tāpēc nelasām. Šajā brīdī, pret savu gribu, tiek iesaistīta bezpeļnas sia 'Valsts', un sākas barga rāšanās.Tagad rakstnieks pats ir savas veiksmes kalējs. Vai tad radošs cilvēks gribētu 170 ls no budžeta katru mēnesi, bet nekādus honorārus vai atlīdzības par tulkojumiem (skolotāji nemitīgi kaut ko sacer, labo un tulko bez papildu samaksas), bet potenciālos ieguvumus no pēkšņas lasītāju atzinības novirzīt valsts kasē? Un, kāpēc vairāku amatu savienojamība, ko praktizē liela daļa valsts iedzīvotāju, rakstniekiem likas aizvainojoša? Vai mūžizglītība? Raksta cilvēks labi, bet nevienam neinteresē to lasīt, varbūt, jāpiemācās kaut kas klāt? Māksla nav racionāla matērija,dzīve par tādu padarīta mums visiem. Ārsti spiesti taisnoties, ka Hipokrāta zvērests neparedz strādāt un ciest trūkumu, rakstnieku uztur/neuztur lasītājs, bet kultūras politika. Un ar kādu mēraparātu izmērīt, vai skolotāju darba kvalitāte atbilst 20-30 latu algas pielikumam? Mēs visi sēžam vienā laivā, bet palasīt šovakar gribas kaut ko labu :) ..tagad vēlos palasīt kaut ko skaistu un iedvesmojošu! :)

''Acīmredzot, ja vēlies domāt un savas domas paust valodā, ir jābūt gatavam uzņemt zāku plūdus, šo virtuālo velnarutka sulu. '' - Acīmredzama samazinās to varnešu skaits, kas tos ''velnarutka sulu'' dzērājus gatavi atbalstīt. Varbūt nākamreiz L.L arī kolēgas L.Muktupavēlas romānā 'BrāliBrāli' aprakstīto citēs? Derētu : ' Taču tad viss pārmainījās. Bijušais kora Daina prezidents Visvaldis Branka atrada izeju. Jādibina jauns koris! Ko raudi? Tik lēti nepadosimies, teica Branka, rīkosimies ar padomju izmeklētajiem ieročiem padomju ietvaros. Neviens tev iebilst nedrīkstēs, tici. Branka bija atradis palīgus. Aizveda nomākto Gido pie diviem vīriem, kas pārmainīja visu turpmāko dzīvi. Kompānija smalka, un pirmajā mirklī Gido apstulba: viens no tiem šivermans, otrs - uzkalpojies komunists. Gido sākumā sašuta: "Branka, ko tu mani atvilki midzenī pie vilkiem?" Sēdi rāms, Branka pavēlēja.' - VL ''raudātājiem'' derētu izlasīt L.Muktupāvelas romānu....

Cienījamie literāti, viņu kritiķi un aizstāvji. Jūs dažādos veidos runājiet par literatūru..Pirms kāda laiciņa, izpildot viena šeit komentāros rakstošā lūgumu, ielikām informāciju savā partijas nodaļas mājas lapā. Nevaru teikt,ka skatītāju bija ōti daudz, bet salīdzinot ar kopējo mājas lapas skatītāju skaitu katrs desmitais ir paskatījies inormāciju par situāciju latviešu literatūrā.. Savā apskatā mēs minējām,ka viedokļi ir ļoti dažādi. Sekoju arī šai diskusijai.un mani patīkami pārsteidz, ka notiek ieklausīšanās. .Jūs sākiet dzirdēt,ko otrs saka,ja teiktajā ir fakti, argumenti, nav deklaratīvu frāžu. Jāsaka,ka es personīgi līdz vasarai vairāk tiku saskāries ar arhīvu jomu, kura arī piedrīga pie KM. Literatūrā viss šķita labi. Cenšoties analizēt situāciju ministrijā, gribu atgādināt, ka partijas izvirzīta ir pati ministre un Laizāne-parlamentārā sekretāre. Vairāk partijas cilvēku tur nav. (No informācijas,kas zināma man. ) Valsts budžetu (arī KM) kā katru gadu Dombrovskis ar Vilku vilka kā begtu kaķi aiz astes,lia publiski paziņotu pēdējā brī'dī , pavadot ar saucienu-nav laika, jāpieņem. Līdzīgi savuaik Godmanis..darīja. Tagad vienīgā iespēja ir pārdalīt KM budžetu. Ja griet kaut ko papildus esošajam, tad jāiet pie Dombrovska un Vilka. Manas prognozes,ka tas būtu veltīgi. Tādēļ aicinu domāt ne par mistiskiem procentiem,kuru visdrīzāk šī budžēta un šī premjera laikā nebūs, bet gan par to kā ar salīdzinoši mazām naudām panākt atbalstu autoriem-darbu radītājiem. Izskatās,ka visa kultūras naudas dalīšanas uzbūve ir pārāk smagnēja un pārāk pašpaterējoša. Laikā,kad bija banku ziedu laiki, tā varēja. tagad laikam jādomā par jaunu kompaktāku struktūru veidošanu,lai tiešajam redultātam- mākslas darbam tiek vairāk. Diemžēl, bet tāda ir situācija. Tas ir mans personīgais viedoklis. Žēl protams,ka neviens no šeit komentējušajiem neko negribēja teikt mūsu mājas lapā. Taa varētu būt bijis arguments, ka jautājumi ir aktuāli. Diemžēl-ir kā ir. Un jādzīvo ar to Saeimas sastāvu, kādu ievēlējām. Lūdzu neprasiet pārāk daudz no partijas,kurai ir tikai 14 balsis Saeimā un koalīcijas partneri mūsu pārstāvjus nevēlas uzklausīt. Ar cieņu, VL Neretas nodaļas vadītāja vietnieks.

Ko nu gribēšu,to lasīšu. Nez,kāpēc neviens no ''augstās l-ras'' nepiedalās vietējos radošajos ,iespējams,viņuprāt,plebejiskajos,konkursos. Baidās zaudēt vai?

Mēģināšu pārliecināt/parādīt ar konkrētiem piemēriem, ko varētu dēvēt par uzteicamu valsts kultūrpolitiku. Es, un jādomā ne tikai es, bet ļoti liela Latvijas sabiedrības lasošā un rakstošā daļa (un klusu jācer, ka arī kāds, kam par šo jomu nekad nebūs bijusi interese), mēs visi būtu pārlaimīgi, ja Dzejas dienās, kas nav vairs aiz kalniem, mums būtu iespējams vienlaicīgi baudīt šādu trijotni - ADAM ZAGAJEWSKI, KO UN, ADONIS – šāda iespēja šopavasar tiek piedāvāta Norvēģijas analoga literatūras festivāla klausītājam. Un ne tikai tas, paneļdiskusiju ar KO UN vadīs Norvēģijas ārlietu ministrs Jonas Gahr Støre. Arī tāda mēdz būt kultūrpolitika … un vēl Rietumos… Jācer, ka kāds no Latvijas politiskās elites pagodinās vismaz ar savu kā klausītāja klātbūtni gaidāmajās Dzejas dienās Latvijā. Un vēl par parādību, tik ierastu Eiropā, kā LITERATURHAUS, vai kāds nezin, kur tāda ir Rīgā? Jūs teiksiet Ventspilī mums ir, nē, tā nav Literatūras māja savā tradicionālajā izpratnē, kādu to atrodam Oslo un citās lielākajās Eiropas pilsētās. Tīrais posts - arī to tradicionāli atbalsta un uztur valsts… Par sāpīgajām periodikas lietām jau ir runāts, runāts… bezgala un bez rezultāta.

SIA "Dienas mediji" pieteikums paredz paplašināt jau esošo "Kultūras Diena" izdevumu iknedēļas piektdienās no 8 lpp. uz 12.lpp., kas būtu abonējams un iegādājams arī atsevišķi, paralēli paredzēts attīstīt jaunu interneta vietni www.kulturasdiena.lv ar TV, video un mūsdienīgu blogu vietni (veidojot arī arhīvu), kā arī veidojot planšetdatorā lasāmu izdevuma versiju. Tas paredz veikt arī kultūrizglītojošo funkciju, veidot izglītojošu kultūras kanonu, kā arī sadarboties ar reģioniem un īpaši pievērsties auditorijas paplašināšanai reģionos. Konkursā piedalījās vēl divi pieteikumi: Latvijas Radošo savienību padomes un biedrības "Satori telpa", abus vismaz sākotnēji paredzot izplatīt ar žurnāla "Ir" starpniecību. Radošo savienību pieteikums piedāvāja 24 lpp. biezu kultūras izdevumu un interneta portāla izveidošanu, saturu piedāvātu profesionāla komanda, kas orientētos uz analītiskiem, kultūrvēsturiskiem, pētnieciskiem materiāliem. Kā būtisku trūkumu žūrija saskatīja pieteikumā aprakstīto biznesa modeli, kas balstās gandrīz tikai uz valsts dotāciju, tāpēc nav ilgtspējīgs, tāpat pārlieku optimistiska ir abonentu prognoze. Savukārt biedrības "Satori telpa" pieteikums paredzēja 12 lpp. izdevuma izveidošanu, ko izplatītu kopā ar žurnālu "Ir", kā arī interneta portāla attīstīšanu. Kaut gan piedāvājums bija radošs un ar mūsdienīga satura piedāvājumu, šaubas radīja nelielās redakcijas kapacitāte, tāpat finansiālā ilgtspējība. Būtiski, ka izdevums nebūtu nopērkams atsevišķi, bet tikai kopā ar žurnālu "Ir". Konkursu par atbalstu vispusīga, mūsdienīga iknedēļas kultūras izdevuma un ar to saistīta interneta resursa attīstībai, paredzot šim mērķim finansējumu 50 000 Ls apmērā, KM izsludināja jūlijā pēc diskusijām Nacionālajā Kultūras padomē. Tā secinājusi, ka kultūras periodikas jomā informācija par kultūras norisēm un atsevišķu jomu analīze ir pieejama dažāda profila un veida interneta resursos un periodikas izdevumos, taču trūkst vienotas, profesionālas , atraktīvas, pamanāmas un reizē padziļinātas un analītiskas platformas visām mākslas jomām vienuviet un kultūrai plašākā nozīmē.

Atgriežoties no skribenta kaitnieciskuma pierādīšanas pie problēmas - valsts naudas dalīšanas... Runa jau šajā gadījumā nav ne par dzeju, ne par prozu, bet tikai un vienīgi par valsts naudu - budžeta dalīšanu. Ir pilnīgi saprotama pie valsts naudas pieradušo cīņa par finansējumu, un tieši šī iemesla dēļ varbūt ir vērts padomāt, kāds iespaids sabiedrībai (nodokļu maksātājiem) rodas par naudas prasītājiem. Tā vietā, lai uzrunātu sabiedrību, pārliecinātu to par finansējuma palielināšanas nepieciešamību, parādītu, cik labi un izcili darbi ir radīti un plānoti, cik pārdomāti un pamatoti nauda tiek tērēta utt, arguments naudas prasīšanai ir - "gribu dzīvot labklājībā", tos, kuri šim cēlajam mērķim uzreiz neapplaudē, nodēvējot par barbariem un idiotiem. Varbūt, ja grib pārliecināt Dombrovski, Vilku, Jaunzemi-Grendi un citus naudas piešķīrējus, kā arī sabiedrību kopumā (t.sk. interneta lasītājus un komentētājus), ir jāizvēlas citi paņēmieni. Jo, pārlasot rakstus un aizstāvju komentārus KD, jāteic priekš kam jums, radošo profesiju pārstāvji, ir vajadzīgi ienaidnieki, ja ir tādi draugi un aizstāvji.

500 eksemplāru tirāža un Latvija, salīdzinot ar citām valstīm. Ekonomiskās labklājības valstīs dzejai ,izņemot ļoti kvalitatīvu mīlas dzeju, tiešām var nebūt lasītāju. Dzeju lasīja visu atmodu laikos,padomju gados, kad neviens tomēr nedzīvoja ar domu-ir labi. Dzejā meklēja to viedokli,ko paši lasītāji nevarēja vai negribēja teikt. Šodien dzejnieki arī var. Ja spēj ieraudzīt to,ko zina,bet baidāsizteikt potenciālie lasītāji. Dot mazu cerību-katra dzīvei, nākotnei. Ja esošā situācija ir laba-tāpat kā Kanādā, kā citur,tad nevajag brīnīties par 500 eksemplāriem. . Nevar iet pie valsts un prasīt- radošām stipendijām, izdevniecību apmaksai un aicināt uz gaišo nākotni. Ja tagad jau nav gaišs, tad kads vainīgs. Iespējams,valdošie. Nevar kā paraugu ņemt Brodski un vienlaicīgi esošajai varai diedelēt. Ja atklātā opozīcijā pret esošo varu,tad kura valsts šobrīd varētu šādu opozicionāru uzņemt,uzturēt viņa literāta imi'džu- laikam Krievija.Bet tā atkal ir no sliktajām. Apburtais loks. Kā senāk -īsti neiznāk,ko sava tauta domā un vēlas nezina-lai būtu karoga nesēji un cīņā saucēji. Attliek priecāties par 500 un censties neatcerēties,ka kādam Latvijā bija 33000. Un prasīt sev.