Klajā nākusi grāmata par Dailes teātra sesto studiju

Man šķiet, ka ir zvaigznes arī šodien, tikai vispirms jānoskaidro, ko mēs ar vārdu "zvaigzne" saprotam - cilvēku, par kuru raksta dzeltenā prese un par kura personīgo dzīvi zināms pārāk daudz un pārāk daudziem, vai cilvēku, kurš īpaši spoži dara savu darbu. Mums ir abu veidu zvaignes, lai gan otro ir ievērojami mazāk. Un tas, ka jaunie aktierīši nupat pēc studiju beigšanas vēl nav nekādas "zvaigznes" šī vārda vispozitīvākajā, mākslinieciskajā un profesionālajā nozīmē, ir tikai dabiski, jo vēl nav paguvuši pietiekami daudz izdarīt. Tomēr arī neatkarības laikā ir bijis vismaz viens tāds tagad jau lielā mērā par zvaigznēm kļuvis kurss - 1997. gadā ar P.Krilova iestudētajiem F.Dostojevska "Brāļiem Karamazoviem" kā diplomdarbu Latvijas Kultūras akadēmiju absolvējušie Andris Keišs, Baiba Broka, Regnārs Vaivars, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ēcis, Kaspars Znotiņš, Evija Kromule, Aurēlija Anužīte... Vai tiešām kādam var šķist, ka viņi ir visi vienādi?!

Šodien pat došos šo grāmatu sameklēt. Jo manā atmiņā tik dzīva ir tieši šīs studijas ienākšana teātrī! Patiess prieks, ka Lenvija Sīle ir dokumentējusi šīs paaudzes māksliniekus.

Ja bija ZVAIGZNES.Daile,Drama,Jaunatnes teatri.No visam studijam.Tagad ari teatros ienak jauni,skaisti,forsi jauniesi,bet kur ir zvaigznes.Pat zvaigznisu nav.Nav jau slikti,bet visi puslidz vienadi.KAPEC?Vai tapec,ka daudzi nemaz nav gribejusi but aktieri,ta vienkarsi sanacis,aizejot kadam draugam nejausi lidzi uz uznemsanu... Zvaigznu nav ,un teatri bez zvaigznem tadi papliki.....