Nora Ikstena. Mātes piens

patiešām bail konservu kārbu taisīt vaļā, ja nu tur atkal viņa»

Jā un vēl - protams, tā ir problēma, ka Latvija ir maza. Un grozies, kur gribi - arī kritiķiem ir jāpelna maizīte un arī kritiķi nedrīkst kost rokā, no kuras barojas. Diemžēl. Varu dot savu smukāko zobu, ka daudz talantīgāks darbs, bet bez lobijiem, bez "atstrādātājiem" netiku ne pamanīts, ne novērtēts. Starp citu, nezināju, ka dažām autorēm romānu sarakstīšanu apmaksā ne tikai VKKF , bet arī citi mecenāti. Varu iedomāties, kā kāds man teiktu - tu vēl daudz ko nezini Skaisle un labi, ka tā. Lūk. Pēc mecenāta Belokoņa iniciatīvas Baltic International Bank atbalsta izdevniecības Dienas Grāmatas sērijas „Mēs. Latvija, XX gadsimts” trīs grāmatu izdošanu – tikko prezentēto Ikstenas grāmatu „Mātes piens”, Gundegas Repšes un Ingas Ābeles grāmatas, kuras dienas gaismu ieraudzīs nākamā gada pirmajā pusē.

Nebaudāma, kā visi iepriekšējie Ikstenas "darbi".

izmeklēts loks no latviešu rakstniekiem un dzejniekiem ļoti aktīvi rada iespaidu ,ka viņi ir vienīgie, kuri saprot savējo uzrakstīto. Ja Ikstena slavējusi Ābeles darbus, tad Ābele nevarēja neatbildēt ar to pašu.

Jau romāna uzstādījums galīgi tumsonīgs: par "māti, kura apzināti [meitai] liegusi savu pienu, lai neļautu mantot savas sāpes un izmisumu." Ikstenas spalvas māsa Ābele par šo uzstādījumu ir sajūsmā. Viņa patosaini saka: "Lai pasargātu Padomijas būrī dzimušo meitu no melnā nelaimības piena, gudra māte atsakās bērnu barot." Latvju vārda mākslinieces/dvēseļu inženieres pamanās apgāzt visai cilvēcei zināmo patiesību, ka bērnam nav nekā labāka par MĀTES PIENU un vēl nosaukt to par "mātes gudrību" atteikties barot savu zīdaini ar krūti un par to uzrakstīt veselu romānu, saprotiet jel! Oj-vej...

Es laikam nekad nesapratīšu, kas ir šīs autores lasītājs. Vīrietis tas nav, tas ir skaidrs. Kau cik intelektuālas, pietiekami daudz lasījušas sievietes arī, baidos, tās nav. Kam viņa raksta un ko grib uzrunāt?

Tagad jau katrs padomju laika bērnudārznieks par baigo pretošanās kustības aktīvistu iztaisīsies.

Vai tad meitenei tēva nebija? Vai viņš nedzīvoja kopā ar ģimeni?

Un cik - mēs nodokļu maksātāji jau esam samaksājuši par vienas kundzītes emocionālo pļāpāšanu, kura tiek nosaukta par literatūru ? Ja Norai Ikstenai ir godaprāts - kaut tik cik melns aiz naga - lai uzraksta -cik šajā 2015.gadā - no dažādiem fondiem un iestādēm viņa ir saņēmusi ziedojumus un pabalstus. Un vai viņa dalās ieņēmumos ar valsti par VKKF apmaksāto grāmatu tirgošanā iekasēto naudiņu, jeb tas tad paliek kā tīrā autora un izdevniecības peļna. Stāstiet mums - mūs tas interesē ....