Ričards Ingrems. Acumirkļa lēmums

Normāls trilleris, vakara izklaidei, neredzu, par ko te sašust n ārdīties.

Ai, lai man piedod Ragana, bet grāmata ir gluži normāla lubene, itin raitā ritmā uzrakstīta. Nav, protams, Bolanjo, bet arī nevajag. Normāls bojeviks, un autors raksta tikpat stulbi/gudri kā virkne viņu rietumu kolēģu, kurus te drukā biezā slānī. Skaidrs, ka par specdienestiem neviens te neraksta reālas lietas. Kurš tad to dara? Ar Agatu Kristi nekāda skandāla nebija, jo kaķa lāsti debesīs nekāpj. Autortiesību aģenti paklepoja, Streipu Kārlis biku pavaimanāja, bet juristi tikai pasmējās, jo pierādīt, ka Agatha Christie ir Agata Kristi nespēja pat jefiņi ar ļoti lielām ausīm. Varbūt vajadzētu beigt līst bez ziepēm visiem ģeniālajiem rietumu izpildītājiem. Es labāk lasu latviešu autoru krimiķus nekā dažu labu tā saucamās nopietnās literatūras gabalu. Saprotu, ka ir zaļa skaudība par to, ka džeks uzraksta krimiķi un neprasa vietējo autoritāšu akceptu, bet aiznes uz izdevniecību un, tā, nekrietnā, to izdod, bet tāda nu ir 21. gadsimta realitāte.Iedomātās autoritātes, kas spindz ap latviešu literatūru, to gudri vērtējot, vairs nav modē un neviens viņas neresepektē.

Ja arī citiem adrese nedarbojas, tad te - http://en.wikipedia.org/wiki/Richard_Ingrams ir tas, kas domāts Raganas komentārā. Tas jau tā ierasts - tāpat kā Andri Bērziņi Latvijas politikā, tā arī visādi segvārdi, nosaukumi, sižeti, rindkopas, tēli, garākas taktis utt. gan literatūrā, gan mūzikā - par firmu nosaukumiem pat nerunājot, - tiek ķerti un grābti visur, kur kāds ko jau labu ir izdarījis. Tāda braukšana pa citu sliedītēm vai pat greznošanās ar otra spalvām - vai juridiski - nepelnīta materiālā un nemateriālā labuma gūšana tikai no tā vien, ka esi kādam pielīdzinājies - šajā gadījumā ar vārdu. Elektroniskajā vidē plašāk zināms kā SEO=Search Engine Optimization. Kur pamatuzdevums ir nevis izmantot TIKAI SATURAM ATBILSTOŠUS vārdus un to salikumus, bet populārākos. Visai pavājš darbs. Man žēl tā cilvēka, kurš šķiedis savu laiku vietā, kur nav talanta vai vismaz elementāru zināšanu. Būtu ieguldījis enerģiju tur, kur daba vairāk devusi (baisi iedomāties situāciju, ka litereatūra ir rakstītāja stiprākā puse).

ai man piedod autors, bet kaut ko tik lētu un diletantisku vēl mūžā nebiju lasījusi! Puišeļa pubertātes fantāzijas!!! Maz, ka Autoram nav ne mazākās sajēgas par to, kā strādā specdienesti FIB, CIP, drošībnieki, bet arī par elementāru policijas darbu viņš zina tikai to, ko lētos seriālos var nolūkot TV. Ar kaucošām riepām, triviālam situācijām un banāliem situāciju aprakstiem vien ir par īsu! Tēli slikti izstrādāti, dialogi - nekādi, valoda prasta un trūcīga kā skolaspuikam... Un par tādiem smalkumiem kā tēlu psiholoģija, darbības loģika un daudzkārtainība... ehhh, sapnis pusdienlaikā. Un vēl - neticu un neticēšu, ka Ričards Ingrems ir autora īstais vārds. Muļķības kvadrātā. Bet, lūk, šis gan ir interesanti - en.wikipedia.org/wiki/... Vai ne? Jautājums - vai tā darīt ir smuki? Tā kā sāk vilkt uz (pseidonīma) plaģiātu? Reiz, pirms apmēram desmit gadiem ar lielu pompu parādījās viens pašmāju detektītvu korifejs, kurš izmantoja pseidonīmu - A. Kristi, tā it ka apliecinot cieņu britu detektīva ciltsmātei. Bija liels starptautisks skandāls, AK autortiesību turētāja kompanija Chorion pieprasīja atsaukt un izņemt no tirdzniecības visu tirāžu...