Viņš ir viens no desmit izvēlētajiem saimniekiem, kuri grib sev atrast sievu un kuriem pavasarī sievietes tika aicinātas rakstīt vēstules. Tagad Baiba piestrādā par pastnieku Pečkinu un nogādā tās adresātiem. Pieci no desmit saimniekiem, kuriem būs visvairāk vēstuļu, turpinās savu dzīvi televizoru ekrānos un mēģinās atrast sirdsdraudzeni. No sākuma, kad saimnieki būs izvērtējuši saņemto sūtījumu, viņi izvēlēsies tās, ar kurām satikties aci pret aci – katrs ar savām piecām dāmām tuvāk varēs iepazīties improvizētā ballītē. No tām atkal tiks noskatītas trīs, kuras dosies uz viņa saimniecību. No kādas viņš atvadīsies, kāda aizlaidīsies pati, bet ar kādu brauks ceļojumā. "Cilvēki jau nav nekādi truši, kurus var ielikt būrīti, un viņi būs kopā," piebilst Baiba, kurai visa šī vasara pagājusi saimnieku precināšanā. Kāda ir bijusi raidījuma veidotāju attieksme pret šova varoņiem? No tiem, kuri palika aiz svītras, jums personiski nav kāda žēl?Ja mēs pieslēgtos viņiem kā reklāmas aģentūra, tad varbūt būtu citādi. Mūsu uzdevums nebija viņus iesmērēt kādam kā preci – no simt veļas pulveriem izvēlēties vienu īsto. Tad es teiktu: šo nerādām, to nerādām, stāvi smukāk pļavā vai aizej nodzen bārdu un tamlīdzīgi. Kādi viņi bija, tādus mēs viņus arī filmējām, lai nebūtu nekādu pārmetumu. Nebija domas viņus izskaistināt, bet no tāda cilvēciskā viedokļa, protams, viņi ir nepieredzējuši un nezina, ko nozīmē publicitāte. Dieviņ tētiņ, ja viņi to zinātu! Tos saimniekus, kuri palika aiz svītras, man nav žēl kaut vai tāpēc, ka viņi jau nepaliek nabaga vai pabērna lomā, tieši otrādi – pat mazliet privileģētākā stāvoklī, jo šī jau nav nekāda televīzijas gudrības spēle, bet gan ar jūtām saistīta lieta. Ja nu izvēlētā meitene tev atsaka? To redz visā Latvijā. Tikmēr viņi pa kluso varēs tikties ar savām izredzētajām. Visvairāk man ir žēl, ka piedalīšanos raidījumā neturpināja Ainārs, zemnieks no Kurzemes, bet viņam bija objektīvi iemesli, jo tad, kad vajadzēja notikt filmēšanai, viņam bija viskarstākais darba laiks – viņam nebūtu bijis laika noņemties ar tām sievietēm. Cik es saprotu, Ainārs tik un tā ar raidījuma palīdzību ir atradis sev meiteni, un es ceru, ka viņam viss ir kārtībā. Interneta vietnē www.tv3play.lv var redzēt jūsu satikšanos ar saimniekiem, kuri saņem vēstules no pielūdzējām. Es ceru, ka Egīls tiks tālāk, jo viņam ir ļoti kolorīta mamma.Egīla mammīte ir unikāla. Viņai pieder leģendārais teiciens, ka nevajag čaklu, galvenais, lai mīl. Tā jau patiesībā ir. Protams, ir skaisti, ja tava sieva ir čakla, kas lauku sētā ir ļoti svarīgi, un vēl smuka, un mīl, bet, ja no šī komplekta ir jāizvēlas svarīgākais, tā ir mīlestība, jo čaklums un skaistums ir pārejošas un iegūstamas vērtības. Jebkura saprātīga mamma saprot, ka viņas dēlam nevajag strādnieci, bet vajag cilvēku. Man patika visas saimnieku mammas, jo viņas ir brīnišķīgas sievietes kaut vai tā iemesla dēļ, ka viņas neiejaucās procesā un teica – kā viņš izlems, tā arī būs.Kadrā jūs esat redzama, braucot ar mopēdu. Mācējāt vai iemācījāties uz vietas?Es ne reizi nebiju to darījusi – tas bija nedaudz ekstrēmi. Vienam puisim tētis ir tehnikas fans, kurš ir uzmeistarojis dažādus drunduļetus, traktorus un ko tik vēl ne. Viņš visu laiku vilka mūs savās garāžās, šķūnīšos, kaut ko demonstrēja, darbināja un lika braukt – pilnīgi neapturams. Viņš gribēja, lai kāds no operatoriem pamēģina izbraukt ar mopēdu Rīga. Viņi spirinājās pretī, un galu galā operators Ģirts Straustiņš pierunāja, lai es uz tā uzkāpju, lai tētim prieks, un pašam arī droši vien gribējās smuku kadru. Visādi gāja, bet kaut kā pielaidām. Vienu brīdi man bija šaubas, vai es mācēšu apstāties, bet tad es izdomāju, ka benzīns jau tāpat beigsies, un neizskatījās, ka tā būtu ļoti daudz. Es arī ar traktoru braucu – cita lieta! Katrā ziņā es mēģināju iztēloties, kā tas ir – būt tur. Savās lauku mājās man ļoti patīk pļaut zāli. Tas ir tik labi – tu atslēdzies, un tūlīt ir brīnišķīgs rezultāts. Es varu, es varu visu. Es, piemēram, kādu savas dzīves posmu varētu nodzīvot laukos, ja vien man tā netrūktu pilsētas. Tā ir fiziska darba priekšrocība, ka tu uzreiz redzi rezultātu. Pilsētā tu......kaut ko knibinies, baksties. Tas ir cits dzīves stils. Tām meitenēm, kuras saimniekiem atbildēja, bija patiešām nopietni jāizdomā, jo šiem puišiem vajag ne tikai sievu, bet arī saimnieci. Ja vajag, viņai ir jāmāk apieties ar lauku tehniku, un ar to ir jārēķinās. Bija dažas meitenes, kuras raidījumu Saimnieks meklē sievu vairāk uztvēra kā televīzijas spēli, kurā varēs kaut ko vinnēt – ceļojumu vai ko citu, bet mūsu varonim vajag dzīves takas blakus gājēju priekos un bēdās, darbā un atpūtā. Vai varat padalīties ar novērojumiem par lauku dzīvi?Ja tu sevi sauc par saimnieku, tu esi cilvēks, kuram ir saimniecība un esi par kaut ko atbildīgs. Tava vizītkarte ir tava sēta, nevis tavs uzvalks vai matu griezums. Tajā brīdī, kad tu redzi, ka tur viss ir kārtībā – mauriņš nopļauts, puķītes iestādītas, un par dzīvniekiem kāds rūpējas –, tu saņem par viņu zināmu informāciju. Mans secinājums ir tāds: ja tava saimniecība ir kārtībā, visbiežāk arī galvā tev viss ir kārtībā un pie tevis tiecas cilvēki, kuriem patīk skaidrība attiecībās un darījumos. Ja tev sētā ir bardaks, arī galvā tev ir bardaks. Ja tavi mājdzīvnieki ir nosaukti seriālu varoņu vārdos, tas par kaut ko liecina.Piemēram, Leons. Ja tev bullītis ir Leons un viņam ir kliba kāja, un zirgs Hosē, kuram ir pārsista galva, tad tu piesaisti tādus cilvēkus, kāds esi tu pats. Iespējams, šis novērojums ir maldīgs, jo ir vesela rinda ar dažādiem nezināmajiem, kas ir meklējami tavā iepriekšējā dzīvē, – varbūt tieši tāpēc šie vīrieši tagad meklē sev meiteni. Visi dalībnieki ir dzīvi cilvēki, un es kaut kādā mērā jūtos par viņiem atbildīga, jo mēs aizbraucām pie viņiem un viņi mums uzticēja savu dzīvi. Mēs teicām: neuztraucieties – viss būs kārtībā!
Es lūdzu: skatītāji, esiet pret viņiem saprotoši, jo viņi nav pieraduši pie publicitātes un uz to, kas ar viņiem varētu notikt pēc raidījuma, daži no viņiem, iespējams, nemācēs reaģēt. Ja jūs ieraudzīsiet kādu no sava ciemata vai pilsētas, neesiet ļauni, neesiet skaudīgi. Ja kādu meiteni neizvēlēs trijniekā, nepadariet viņas dzīvi par elli, jo viss, ko viņa gribēja, bija darīt savu dzīvi labāku un būt laimīga. Tas nav aizliegts. Šis nav nekāds šovs Dziedi ar zvaigzni, kurā piedalās rūdīti buki, kuriem viena kritiska piezīme nokrīt kā pīlei ūdens, kaut arī pat to vidū ir ultrajūtīgie.
Vasaras sākumā jūs teicāt, ka šis ir pirmais gads, kad jums ir siltumnīca. Ir novākta pirmā raža?
Vispār ir – baigais pārsteigums! Katru dienu nogatavojas kāds tomāts vai gurķītis. Protams, mēs esam pieļāvuši vairākas kļūdas, un no tām ir jāmācās. Šo un to mēs nedaudz par biežu sastādījām vai aizrāvāmies ar mēslošanu, un tad vienā brīdī sāka baigi augt lapas. Smieklīgi! Pipari – man tagad ir pašai savējie, tā es parasti tos pirku veikalā. Bazilika ir tik daudz, ka es nezinu, kur to visus grūst. Uz tirgu vēl nevaram iet, taču ir patīkama sajūta, ka tas viss ir tevis audzēts un tu zini, ko ēd. Es iesaku visiem, ja ir tāda iespēja, padomāt par siltumnīcu – tā ir forša lieta, taču tur ir jābūt patikšanai. Visiem, kuri dzīvo pie meža, nav jābūt medniekiem.
Man gan reizēm interese par to noplok dažādu darbu dēļ, bet mans vīrs ir kļuvis par īstu dārznieku. Pat nevarēju nojaust, ka dzīvē notiks tādas pārmaiņas. Kad es aizbraucu pie raidījuma Saimnieks meklē sievu varoņiem, es vienmēr iešmaucu siltumnīcā: kāpēc jums tik lieli tomāti, ko jūs lejat tiem virsū? Man uzreiz ir ar viņiem par ko parunāt. Es jau uzreiz atpazīstu – šī ir tāda šķirnīte, un šī ir tāda –, un viņi arī saprot, ka ir atbraukusi nevis kaut kāda pilsētas mamzele, bet daudzmaz normāls cilvēks, ar kuru var par zemi pārmīt kādu vārdu. Tas, ka es tajā vidē orientējos, man palīdz labāk kontaktēties ar varoņiem, kaut arī es domāju, ka nav jāpiedzimst laukos, lai ar lauku cilvēku parunātos kā līdzīgs ar līdzīgu.
Šī ir pirmā sezona, kad LNT un TV3 startē zem viena jumta. Kā jums šķiet, ko tas mainīs?
Es nezinu, man šī situācija ir milzīgs pārsteigums tāpēc, ka es savu televīzijas karjeru sāku pie Andreja Ēķa, kurš manā dzīvē ir nospēlējis lielu lomu. Ja viņa nebūtu bijis, viss būtu izvērsies citādi. Mūsu ceļi šķirās bez sāpēm, kad es sāku strādāt TV3, – ļoti viegli man notika šī kanālu maiņa, bez nevajadzīga stresa. LNT darbiniekiem tagad ir nedaudz mainījusies vide, taču man nekas nav mainījies – es tikai redzu savus vecos kolēģus koridorā staigājam, un par to man atkal ir prieks.
Haralds Burkovskis teica, ka ir nedaudz dīvaini, ka tagad kolēģi, bet kādreiz konkurenti cīņā par reitingiem.
Kāda cīņa – nosacīta un smieklīga. Tu vienkārši dari savu darbu pēc iespējas labāk, un būs arī rezultāts, bet kaut kā mākslīgi cīnīties... Es nekad tādās sarunās par cīņām kanālu starpā neesmu iesaistījusies, jo viss, ko es zinu: dari, ko tu dari, un dari labi.