KDi lasi: Mēs gribam kafiju

tukšgaita ar remdenas kafejas klātbūtni. vai nu bezjēdzīgs projekts, vai pilnīgi nenostrādāts. kopumā - remdeni un nekādi. kā partizān,i paslēpušies no lasītāja , ber tik graudus tajā putrā pa laikam, ārā paši nelien. beigās mazliet palūr gar aizkara malu, lai caur puķēm paziņotu, ka teātris beidzies...un tikpat ātri atkal pazūd aiz skapja. vai tad tā organizē projektus ar lasītāju? ja jau gribas, lai balso, tad arī sarunāties normāli vajag. izpildījums - 4 balles.

Lasot interviju, neganti smīkņāju par šo ļaužu pārliecību, ka neviens nedrīkst izdot savus darbus, iepriekš tos nekur neiesniedzot atrādīšanai (lasi - viņiem). Ticiet man, tas ir paveicams, un ar ļoti labiem rezultātiem - Tom Crosshill ir lielisks piemērs,un viņš nav vienīgais. Vai šādii pašpasludināti literārās kvalitātes filtri paši neapjauš, cik bērnišķīgi tas viss izklausās? Dzīve ir arī tur ārā, vai zināt.

es jums abiem kafiju nedotu, varētu lūgties cik gribiet, nē un viss. Principa pēc. Jo jūs abi savu darbu neesat izdarījuši līdz galam. Varētu teikt,ka es kā lasītāja jūs kā ekspertus vispār nejutu. Noteikti vajadzēja jūsu viedokļus par katru publicēto autora darbu. Tad šai lasītavai būtu bijusi pavisam cita, ļoti vajadzīgā - izglītojošā nozīme. Vai nu slinki esat, vai jums nesamaksāja, es nezinu, bet - no manis kafija jums nebūs.