Katram no viņiem ir sava modernisma definīcija, kas izriet no viņa individuālā ceļa. Taču formā ir rodams līdzīgais. Džona Kornu supremātisma meklējumos var redzēt aizguvumus no Kazimira Maļēviča. Šeit modernisma laika formālās prasības pārvērtušās par nepieciešamību. Dažas no Entonija Farū kolāžām varētu skatīt kā tiešu Anrī Matisa darbu citēšanu, ja vien tās nebūtu vienkārši sagrieztas lapas, kuru mērķis ir parādīt to iekšējās kvalitātes. Mišela Kasteņē gleznas seko kolāžu veidošanas loģikai, taču vienlaicīgi atgādina arī Daniela Burēna sistēmas. Kristapa Ģelža jaunākie plēves darbi, neskatoties uz to estētiskajām kvalitātēm, nav tieši veltījumi Gustavam Klucim, bet gan konstrukcijas, kas iegūtas, izmantojot līmlenti un krāsu pigmentus. Mišels Kasteņē, izstādes idejas autors.
Entonijs Farū, Džons Kornu, Mišels Kasteņē, Kristaps Ģelzis. till the end of it
Izstāde “till the end of it” izgaismo līdzīgo – modernisma atstāto pirmformu četru laikmetīgo mākslinieku darbos. Tā nav izstāde par modernismu, vai šo mākslinieku atstāto vai pieņemto mantojumu. Izstāde pievēršas modernisma estētiskajām iezīmēm, kas panāktas pakļaujot materiālu. “till the end of it” pulcē četrus dažādu valstu māksliniekus, kas seko sava izvēlētā materiāla loģikai un kontekstam.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.