Skaistie mirkļi ir jābauda nepastarpināti, bez mūsdienīgu gadžetu klātbūtnes. Meitene, kas ziedošo kastaņu dārzā ar tālruni cenšas nofotografēt pirmo pavasara vēstnieku – taureni, liek skatītājam aizdomāties, vai mēs vēl spējam baudīt lietas, redzēt mirkļus tādus, kādi tie ir mūsu priekšā? Vai arī vācam mirkļu kolekciju, lai, iespējams, kādreiz izvilktu to no sava tālruņa atmiņas un padalītos ar simtiem mazpazīstamo sekotāju sociālajos tīklos. Glezna rodas mākslinieka un skatītāja mijedarbībā, mākslinieka izvēlētie tēli skatītājā var radīt dažādas izjūtas, bet ir svarīgi nodibināt kontaktu ar gleznu, ieskatīties tajā savām acīm, nevis caur telefona ekrānu.Pasaku tēli, taureņu virpulis teju katrā gleznā, saldumi - ir svarīga dzīves svinēšanas sastāvdaļa. Jāspēj apstāties steigā, ļauties emocijām un sapņiem. Ar sapņiem sākas mūsu lielie panākumi, līdz ar to jāprot šie sapņi izdzīvot, izbaudīt. Māksliniece Jana Nesteroviča ir dzimusi 1983. gadā un 2007. gadā absolvējusi K. Zariņa un A. Naumova vadīto multivizuālās mākslas meistardarbnīcu ar maģistra darbu „Atmiņas par Ofēliju”. Kopš tā laika Janas darbos bieži ir sastopami ziedu motīvi un vanna kā mūsdienu Ofēlijas simbols. Vanna, kas sākotēji bija ar melanholisku noskaņu, laika gaitā kļuvusi par mākslinieces vizītkarti un ieguvusi gaišākas krāsas.
Jana Nesteroviča. Dzīves svinēšana
Mākslinieces gleznās svarīgākais izteiksmes līdzeklis vienmēr ir bijusi krāsa, taču šoreiz tai pievienojas ornamenti – ziedu dekori, retro tapešu foni, kas, ignorējot gaisa perspektīvi, izvirza visus „stāsta” dalībniekus priekšplānā, padarot tos par sava veida simboliem. Tējas servīzes, kūkas, zefīri, kā arī taureņi un krāsainie baloni izrauj skatītāju no ikdienišķības un atgādina, ka dzīve taču ir jāsvin, jābauda skaistie mirkļi, jāprot sarīkot sev svētki.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.