Jevgēnijs Petrovs. Petrova suņi

Šī tikšanās mani satrieca, sajūta bija tāda, it kā es nejauši būtu atradis meteorītu vai citpalnētieti, kas pēkšņi ir nogāzies no debesīm. Viņa darbi ir īsta mākslinieciska diversija, kas, pateicoties māksliniecisko līdzekļu vienkāršībai, sagrauj dogmas un stereotipus.”Petrova darbi reti atstāj skatītājus vienaldzīgus – tie ir ekspresīvi un vienlaikus ļoti izsmalcināti. Visos Jevgēnija Petrova projektos ir klātesošs sarkasms, ironija, traģiskums un paradokss, dažos tie ir pārstāvēti visi kopā, dažos tikai kāds no tiem. Taču darbu varoņu situācija vai stāsts vienmēr ir skaidrs un labi nolasāms. Petrovs kādreiz ir teicis: “Es zīmēju to, kas mani kaitina apkārtējā realitātē, bet suņu gadījumā es bieži zīmēju sevi.”Pēc Jevgēnija Petrova domām, “suns, kurš izrauts no ikdienas dzīves konteksta, pārvēršas patstāvīgā personībā. Visbiežāk es gleznoju klaiņojošus un cīņu suņus. Ģimenēs dzīvojošiem suņiem vienmēr ir kāda cerība, tiem nav attīstījies pašsaglabāšanās instinkts un trūkst ielas suņiem raksturīgās “pārdzīvojumu” pieredzes. Klaiņojošie suņi ir adaptējušies dzīvei vienaldzības un cietsirdīgas attieksmes apstākļos, tie paļaujas vienīgi uz saviem instinktiem un  izdzīvošanas nolūkos nereti apvienojas baros.”   Petrova darbos suņi var būt gan galvenie, gan otrā plāna varoņi, bet tie vienmēr ir notikuma dalībnieki. Mākslinieks neattēlo suņus kā cilvēkus un otrādi. Viņš fiksē apstākļus, kādos suns iekļūst situācijā, kuru radījis vai izprovocējis cilvēks. Tās var būt cīņas bez noteikumiem, katastrofas, pakaļdzīšanās vai spēle. Ļoti bieži scenāriji ir nežēlīgi, negodīgi un necilvēcīgi. Un suns ir suns. Tas kalpo savam saimniekam pat esot tuvu savai bojāejai.Izstādē “Petrova suņi” skatītājiem tiek piedāvāts iepazīties gan ar agrākos gados, gan īpaši šai izstādei radītiem mākslinieka darbiem. Lielākā daļa darbu ir izpildīti akvareļa tehnikā, bet šajā izstādē ir eksponētas arī atsevišķas skulptūras un eļļas gleznas.