Māra Maskalāna personālizstāde Nagļi LV–4631

Māris Maskalāns vairāku gadu garumā (2009–2012) ir devies speciālās ekspedīcijās, lai dokumentētu Nagļu iedzīvotājus – no veciem vīriem un sievām līdz pusaudžiem un bērniem. Projektā izmantota analogā fotokamera, attēlu attīstīšanu veic pats autors, kopējot melnbaltās fotogrāfijas tradicionālajā veidā – pašrocīgi uz sudraba želatīna papīra. Šis darbietilpīgais un sarežģītais process ir vērtība pati par sevi, un garantē darbu saglabātību vismaz simts gadus, iepretim modernajām tehnoloģijām, kuru ilglaicīgums nav pārbaudīts. Tā ir tapusi unikāla viena ciemata iedzīvotāju portretu kolekcija – kultūrvēsturiski antropoloģisks pētījums, paliekoša vizuālā dokumentācija par Latvijas lauku identitāti 21. gadsimta sākumā. Portretu galerija izstādē tiek papildināta ar Nagļu ciema attēliem un filmu “Par dzimtenīti”. No skaitliski plašā arhīva izstādei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atlasītas sešdesmit labākās fotogrāfijas, kas kalpo kā piemineklis vienkāršiem lauku ļaudīm, tai it kā neredzamajai, bet īstajai Latvijas daļai, kurai nepievērš uzmanību aktuālie masu mediji ar “fotošopā” apstrādātiem portretiem uz glancēto žurnālu vākiem. Šo attēlu patiesais spēks pilnībā atklājas tikai aplūkojot visu kolekciju kā vienotu kopumu. Fotogrāfijas ir uzņemtas autentiskā vidē uz neitrāla fona, akcentējot nevis kolorīto telpu, bet konkrētu cilvēku. Šis bezkaislīgais fons it kā ierobežo, bet reizē arī rada ļoti personisku, privātu attieksmi – šajos attēlos nav ikdienas rutīnas un lieku vizuālo uzslāņojumu. Skarbo, sirsnīgo un patieso stāstu par šiem cilvēkiem skatītājs var veidot pats savā iztēlē. Izstāde kā notikums ir iekļauta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja īpašajā Muzeju nakts programmā, kuras šī gada tēma ir “Mežs”. Arī Nagļu ciematu ieskauj brīnišķīgā Latgales daba, tās vitālā enerģija palīdz dzīvot un pārvarēt grūtības. Muzeja nakts pasākuma devīze DMDM ir “Latgale ciemojas Rīgā”, tāpēc izstādē kā īpašie viesi ar priekšnesumiem uzstāsies Nagļu ciemata Tautas nama pašdarbības kolektīvi. Māris Maskalāns (1971) melnbaltās fotogrāfijas pamatus apguvis kā autodidakts – lasot grāmatas un eksperimentējot savā fotolaboratorijā. 1993. gadā viņš iestājas Latvijas Kultūras akadēmijas filmas operatoru kursā, jo viens no mācību priekšmetiem studiju laikā bija fotogrāfija. 1997. gadā pabeidz Kultūras akadēmiju un kopš tā laika strādā Vides filmu studijā kā operators un režisors, fotografēšanu saglabājot kā hobiju. 2001. gadā Māris Maskalāns saņēmis Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes balvu kā labākais operators 2000. gada sezonā. Viņš ir bijis autors un operators daudzām godalgotām dokumentālajām filmām, starp nozīmīgākajām ir jāmin “Jumta likums” (2001) (Lielais Kristaps; FIPRESCI balva; žūrijas un Trophy Leica balva Menigutes festivālā Francijā; Grand Prix Starptautiskā filmu festivālā “Green Vision” Sanktpēterburgā, Krievijā; žūrijas speciālā balva festivālā “Ekomedia” Vācijā), “Leiputrija” sadarbībā ar Lailu Pakalniņu (2004) (Lielais Kristaps par labāko dokumentālo īsfilmu; Grand Prix Starptautiskā filmu festivālā “Green Vision” Sanktpēterburgā, Krievijā; Pusanas Starptautiskā filmu festivālā; IDFA un Karlovi Vari SFF konkursa programmā nominēta “European Film Academy Documentary 2005 Prix Arte” balvai; iekļauta pasaules TV foruma “INPUT’2006” programmā Taipejā, Taivānā), kā arī Lailas Pakalniņas un Māra Maskalāna filma “Par dzimtenīti” (2008) (labākā Baltijas filma un labākais operatora darbs filmu festivālā “Tallinn Black Nights FF” Igaunijā; 2. vieta festivālā „FILMMAKER Doc 13” Itālijā; labākais operatora darbs festivālā “Lielais Kristaps” (2009); filma iekļauta Lokarno, Kotbusas, Helsinki, Saloniku, Zagrebas, Leipcigas, Mehiko, Milānas, Buenosairesas un Varšavas starptautisko kinofestivālu konkursu programmās). Kopš 2009. gada paralēli operatora darbam ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Māris Maskalāns strādā pie fotoprojekta “Nagļi”.