Teātra festivāls bērniem un jauniešiem NoMadI. Āda

Autore spēlējas ar Bībeles tēmām, ar popkultūras un laikmetīgās sadzīves tēliem. Dziesmas, nevis dziedājumi. Pilsēta, nevis pasaule. Āda visā tās bioloģiskajā krāšņumā - ar slāņiem, funkcijām, smaržu, nobrāzumiem -, nevis dzīve, domas vai jūtas. Runājot Vecās Derības tēliem, I. Gailes Āda sākas īsi pēc tam, kad Ādams, apguvis pasauli, kā kārtīgs grāmatvedis nosaucis visu un visus, kas jānosauc, atklāj, ka dzīve viņa paradīzes nostūrī ir vienmuļa. Kas no tā iznāk - zinām. Beidzas Āda apokaliptiski - ne tikai ar izdzīšanu no paradīzes, bet arī totālu apmaldīšanos, pazušanu un pazaudēšanos pilsētas sintētiskajos džungļos. (..) Āda, kādu to izspēlē Anta Aizupe un Ivars Krasts, ir par mīlestību - tās rašanos, ietriekšanos dzīvē un dzīves pretsitienu. Zināmā mērā tā ir izrāde par sieviešu un vīriešu atšķirīgo skatījumu uz attiecībām, un kā tāda - arī ļoti asprātīga. Situācijas un teksti ir līdz sāpēm pazīstami, un aktieri izspēlējas uz nebēdu - sirsnīgi, godīgi, pašironiski, nelaižot garām iespēju demonstrēt vienas otras dzīvē tik traģiskas situācijas komismu mūžības priekšā. Tā ir izrāde par to, ko nozīmē dzīvot bez ādas, citiem vārdiem - bez barjeras starp tevi un pasauli -, ko nozīmē ādu uzaudzēt. Par to, ka rētas sūrst arī zem bezgaldaudziem ādas slāņiem. Par spīti brīnišķīgajām klišejām, ar kurām pārpildīta mūsu dzīve. «Kad cilvēks kaut ko ļoti vēlas, pasaule sadodas rokās, lai viņam palīdzētu,» saka I. Krasta Ādams, un zāle uzsprāgst smieklos.” Teksts: Inga Gaile. Spēlē un dzied: Anta Aizupe, Ivars Krasts.Režisors: Andrejs Jarovojs. Māksliniece: Ieva Veita.Mūzika: Jānis Burmeisters.Biļetes Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv