"Mana dziesmu dziesma ir Gaismas pils, Jāzepa Vītola ar Ausekļa vārdiem komponēta, kas arī ir vadmotīvs filmai Dziesmuvara," saka šīs jaunās dokumentālās filmas režisors Askolds Saulītis. Viņš, tāpat kā gandrīz visi, skolas laikā ir dziedājis korī, bijis baritons. Taču dziedāšana tā arī palika skolas laikam, un Dziesmu svētkos viņš nekad kā dalībnieks nav piedalījies. Pirms diviem gadiem Latvijas Nacionālais kultūras centrs uzrunāja A. Saulīti veidot filmu par Dziesmu un deju svētkiem. "Atbildība liela, jo kā nekā valsts simtgade. Diezgan daudz safilmējām paši, bet principā nolēmām filmu balstīt uz kinožurnāliem, fotomateriāliem un arhīvos gūtās informācijas," skaidro režisors.
Dokumentālā filma Dziesmuvara, kas 1. jūnijā piedzīvos pirmizrādi kinoteātrī Splendid Palace, būs ekskurss no XIX gs. beigām līdz 1990. gadam, XX Dziesmu svētkiem. A. Saulītis kopā ar Daini Īvānu ir arī filmas scenārija autors, operators – Andris Priedītis, producents – biedrība Terra Europa. Filmas mūziku komponējis Kristaps Krievkalns, kam šī ir pirmā šāda pieredze.
Dziesmuvara vēsta par dziesmu spēku, kas visos laikos ir uzturējis latviešu tautu. "Filmā atainoti centieni Dziesmu svētkus pakļaut dažādiem ideoloģiskiem mērķiem un tautas centieni to nepieļaut. Dziesmuvara tautai devusi spēku izcīnīt neatkarīgu valsti, izturēt karos, pretoties rusifikācijai. Dziesmu svētkos nostiprinājies mūsu garaspēka karaspēks, kas trešajā atmodā izrādījās stiprāks pat par padomju okupantu bruņotajiem spēkiem," saka režisors. Stāsts tiek stāstīts kā latviešu karavīra, kara lidotāja, ērģelnieka un korista redzējums – Latvijas vēsture kontekstā ar Dziesmu svētkiem. Kā motīvs izmantota Jāņa Osvalda Muižnieka grāmata Putnu ceļš. Lidojumā virs Latvijas vēsturiskās fotogrāfijās, dažādās laikmeta liecībās, oficiālās un ģimeņu hronikās, kā arī liktenīgo dziesmu motīvos ir atgādināts par latviešiem dotās dziesmuvaras pārlaicīgumu, nozīmi nācijas pašapziņas celšanā, tautas saliedēšanā un brīvības gara uzturēšanā jebkuros apstākļos, gan tēvzemē, gan trimdā.
Kā vienu no atklājumiem A. Saulītis nosauc Kinofotofonodokumentu arhīvā atrasto 1948. gada Dziesmu svētku materiālu. "No Maskavas bija atkomandēts labs galvenais operators, pārējā operatoru brigāde bija vietējie. Tas viss safilmēts uz toreiz reto un dārgo krāsu 35 mm kino lentes, laba montāža, rakursi, skaņa. Pārlaimīgas padomju Latvijas darbaļaužu un koristu sejas. Visa Rīga sarkana, uz katra stūra Staļina un Ļeņina ģīmji un pa vidu skatītāju rindām – bruņoti kareivji ar šautenēm. Laikam tomēr baidījās, jo mežos vēl turējās nacionālie partizāni," stāsta režisors un atgādina, ka padomju periodā Dziesmu svētkiem "piekabināja deju svētkus, kuru sākotne meklējama fizkultūriešu masu pasākumos, kad ļaužu masas izmantoja totalitāra režīma slavināšanai".
2. un 3. jūnijā – filmas bezmaksas seansi, uz kuriem ieejas biļetes var saņemt Splendid Palace biļešu kasē.