Pārskatot aizejošā 2025. gada notikumus mūzikas dzīvē Latvijā, viens no svarīgākajiem noteikti ir vecākā Rīgas kluba Depo sen plānotā pārcelšanās no Vaļņu ielas Vecrīgā uz jaunām telpām. Depo vairāk nekā divus gadu desmitus ir bijis atspēriena punkts daudzām vēlāk nozīmīgām Latvijas grupām un piedāvājis arī spožu ārvalstu mākslinieku koncertus. Jaunā atrašanās vieta ilgi netika izpausta, bet beigu beigās tā izrādījās Šarlotes ielā turpat, kur vēl nesen darbojās klubs One One. Ceļš uz šo vietu Rīgas naktsdzīves baudītājiem ir labi pazīstams – tas ir kvartāls, kura vēsture teju pirms diviem gadu desmitiem sākās ar savulaik par kulta vietu kļuvušo Pienu, un tāpēc sarunvalodā joprojām tiek saukts par Piena kvartālu. Kaut arī šīs vietas sen vairs nav (tagad tur darbojas Skapis), turpmākajos gados apkārt izveidojušās, joprojām cilvēkus pulcē un regulāri kultūras pasākumus piedāvā M/Darbnīca (pārsvarā džezu) un K. K. fon Stricka villa (dažādi koncerti iekštelpās un vasarā arī pagalmā), laiku pa laikam uz kādu mākslinieku uzstāšanos aicina alus ražotāju krogi.
Tika paziņots, ka pie jaunā Depo vairs nevarēšot pirms kluba apmeklējuma pulcēties uz ielas, tukšojot līdzatnestās dzērienu pudeles, kā Vaļņu ielā bija paraduši daudzi jaunieši. Šis paziņojums sociālajos tīklos izpelnījās asas diskusijas par to, ka klubs šādā veidā pazaudēs daļu publikas, kurā dominē jaunie panki. Viņi vienmēr bija redzami mošojam Depo koncertu pirmajās rindās, un īpaši šīs raibās publikas pietrūka jaunās Depo vietas atklāšanā 12. decembrī, kad grupa Tumors spēlēja dziesmu Panka nav miris. Neko darīt – prestižā atrašanās vieta prasa savu. Atklāšanas koncertā Depo nodemonstrēja tur uzstādītās aparatūras jaudu un arī telpas piemērotību daudz baudāmākam mūzikas skanējumam, nekā tas bija vecajās telpās, tāpēc nav šaubu, ka klubs turpmāk darbosies jaunā kvalitātē un tur notiks koncerti, kam Palladium, Melnā piektdiena un Vagonu zāle ir par lielu, bet vecais Depo pagrabs ar zemajiem griestiem bija par šauru.
No latviešu mākslinieku aktivitātēm par vēsturiski nozīmīgākajām noteikti ir jāsauc Edgara Šubrovska vadītās grupas Hospitāļu iela atgriešanās koncerti Hanzas peronā un milzīgā publikas interese par tiem, kā arī Ainara Mielava lielais 65 gadu jubilejas koncerts Arēnā, kas jau ir pieejams audioierakstā. Jau ceturto gadu desmitu populārākās latviešu grupas statusu saglabājusī Prāta vētra, kā vienmēr, nesagādāja vilšanos lielu koncertšovu cienītājiem, jo iedarbināt tādu mašinēriju ar vērienīgu scenogrāfiju no vietējiem mūziķiem joprojām spēj tikai Prāta vētra. Par to, ka grupu ceļā pie klausītājiem lielu lomu spēlē izcils menedžments, liecina arī Prāta vētras publikas iekarošanas tradīciju nepārprotamās pārmantotājas – grupas Sudden Lights – lielie panākumi un labi apmeklētais koncerts Arēnā novembrī.
Šogad sevi pieteica jaundibinātā balva Gamma, kas kopš 2025. gada izvērtēs sasniegumus latviešu mūzikā ar ne mazāku vērienu, kā līdz šim to darījis Zelta mikrofons, kuram pēc jaunās balvas parādīšanās arī nācies piedzīvot pārmaiņas dažādu uzlabojumu virzienā. Abās balvās ir vēl novēršami trūkumi vērtēšanas sistēmā, kas diez vai ļaus pie 2025. gada spilgtākās debitantes balvas tikt jaunajai dziedātājai Stirnai jeb Lilitai Vīdnerei, ar kuras izraisīto ažiotāžu nevar sacensties neviens cits šā gada debitants, bet viņai vēl nav ne albuma, ne koncertdzīves.
Beidzot trīs uzņēmīgas Latvijas mūzikas industrijas dāmas – Agnese Cimuška, Līva Pētersone-Kļaviņa un Guna Zučika – parūpējās, lai arī Rīgā būtu sava mūzikas nedēļa (Riga Music Week) ar starptautisku industrijas konferenci un koncertiem, kāda Tallinā un citās pilsētās ir jau ilgus gadus. Šādas kopā sanākšanas un savstarpējās iepazīšanās vietas funkciju agrāk pildīja festivālu Liepājas dzintars, Sinepes un medus un Bildes aizkulises un tur notiekošais, bet laiki mainās, bohēma vairs nesit tik augstu vilni, un mūsdienām piemērotāks ir šāds tikšanās, čupošanās un sadraudzēšanās modelis. Nu jau zināms, ka Riga Music Week notiks arī nākamgad. Cerams, ar daudz plašāku vērienu un pārstāvju skaitu.
2025. gads Latvijā bijis arī ar ārvalstu mākslinieku vieskoncertiem bagāts. No muzikāli augstvērtīgākajiem pirmie jāpiemin divi izpārdotie Nika Keiva un Radiohead basista Kolina Grīnvuda koncerti Siguldā un neofolka, industrial un eksperimentālās mūzikas meistara Deivida Tibeta uzstāšanās ar savu grupu Current 93 Hanzas peronā. Pārsteidzošā kārtā ne tuvu tik labi apmeklēti kā deviņdesmitajos gados MTV superzvaigžņu statusu iekarojušās poppanku apvienības Offspring šovs Arēnā nebija ne publikas kori diriģēt lieliski pieprotošā Džeikoba Koljēra, ne Queens of the Stone Age koncerti turpat Arēnā. Džošuas Hommes grupa Queens of the Stone Age Latvijā uzstājās pirmoreiz, un koncerts deva izcilu īstas rokenrola enerģijas trieciendevu, kas klātesošo apziņā atbalsojās vēl ilgi. No koncertzālē Palladium notikušajiem svarīgākie bija dažādu paaudžu un žanru veterānu – elektronikas pionieru Kraftwerk un neatvairāmās stila ikonas Skinas rokgrupas Skunk Anansie – koncerti, tur dzirdējām arī postroka grandus Mogwai un Mono, no aktuālajām britu postpanka grupām – Shame. Vērienīgs notikums šovasar bija arī Robija Viljamsa šovs Mežaparka Lielajā estrādē.