Teātra izrāde bija kareivīgāka – sarunās pēc Kristas Burānes filmas Visi putni skaisti dzied preses seansa kinoteātrī Bize sprieda eksperti. Jā, varbūt – piekrita arī pati režisore, filmas pēcsarunās neierasti klusa un mazvārdīga. Kā cilvēks, kurš jau visu ir pateicis, bet savu vārdu iedarbību nav piedzīvojis. "Tas, kas tagad notiek, ir pilnībā pretvalstiski," Krista Burāne vien piebilst, ar to domādama gan negausīgo mežu izciršanu, gan Stambulas konvencijas lietu.
Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā 22. oktobrī filma Visi putni skaisti dzied piedzīvos pirmizrādi. Vēlāk filma tiks rādīta arī citviet, jo īpaši svarīgi, ka Skolas somas programmā, – dvēselē vēl neaprepējušie un ekoloģiskās tēmas personīgās atbildības līmenī tverošie jaunie cilvēki varētu būt īstā auditorija. Filma apvieno gan faktoloģiskas zināšanas folklorā, mitoloģijā, bioloģijā, ornitoloģijā, gan sirdszināšanas, kā saimniekot tā, lai paliek, kur putniņam iemesties, un griezes netiktu sapļautas nežēlīgā nāvē.
Vispirms Krista Burāne Starptautiskajā teātra festivālā 2023. gadā kopā ar komponistu Jēkabu Nīmani izveidoja muzikālu īpašvietas izrādi. Tā skatītājiem sniedza neparastu skatupunktu uz kultūras un dabas robežām, kurās notiek cīņa starp kultivēto un dabisko, cilvēka kārtību un dabas savvaļu. Izrādes ietvaros profesionāli mākslinieki sadarbojās ar jauniem cilvēkiem, kas dzied koros. Iesaistījās arī skatītāji.
"Dzeltenā cielava, lauka cīrulis, baltmugurdzenis, grieze un mežirbe atgriezuši ne tikai savas balsis, bet arī iemantojuši cilvēciskas aprises, glaunas frakas un vārdus, lai izstāstītu sensenus stāstus. Teatrālām metamorfozēm mijoties ar izrādes radošās komandas attiecībām un refleksijām par dabu, veidojas kopsakarību lauks, kas ir lielāks par pašu skatītāju. Kur sākas manas robežas, bet kur beidzas putna spārni un koka zari? Vai kultūra, kas pakāpusies uz dabas altāra, var arī to nosargāt? Vai tikai laistīties gaismā kā zāģis?" filmu skaisti un precīzi anotē Riga IFF.
Krista Burāne jau ir pieradinājusi pie sava oriģinālrokraksta, minēšu kaut vai scenogrāfa Andra Freiberga portretu Pasaka par tukšo telpu un filmu par režisori Māru Ķimeli. Filma Visi putni skaisti dzied iet vēl tālāk. Te saplūst dokumentālais kino, izrāde – pastaiga, rituāls, performance, kinodzejolis un pikets. Rituālais teksts "es esmu…", katrreiz minot cita putna vārdu, kalpo kā teatrāls paņēmiens, iejūtoties lomā, bet spēcīgāk iedarbojas tā zemteksts: sauklis "es esmu" kā publiska atbalsta un solidaritātes zīme. Veidā, kā filmēti cilvēki un putni, var redzēt, ka radošās komandas uztverē tās ir viena universa dzīvas radības, kas pasaules kokā sēž uz viena zara. Režisore filmā paralēli ir iekļāvusi arī četru aktieru ģimeņu dzīves stāstus – četru aktieru ģimeņu ikdienas ritējumu un industriālās dabas dokumentējumus. Tas šo iespaidu tikai pastiprina. Kristas Burānes kinoacij nav lielas izšķirības starp Elīzas Dombrovskas un viņas mammas mums nedzirdamo mātes un meitas sarunu uz soliņa un mežirbes sava mazuļa iebužināšanu raibi pūkainajā patvērumā.
Dokumentāli muzikālās filmas Visi putni skaisti dzied izpētes centrā ir Latvijā un Eiropā strauji izzūdošās putnu sugas un to populācijas. Dokumentējot 2022. gadā tapušās izrādes ar tādu pašu nosaukumu viesošanos dažādās Latvijas vietās un spārnaino "sejas" – Artūru Čukuru, Elīzu Dombrovsku, Annu Klišāni, Rūtu Dišleri, Armandu Siliņu-Bergmani un Visu putnu kori –, tapusi tautas dziesmās izdzīvota sadziedāšanās par dabas balsīm.
Kristas Burānes filma nav izkalkulēta piesliešanās ekoloģiskās mākslas virzienam, lai dabūtu naudu "aktuālam projektam". Tas ir ar domubiedriem personīgi izsāpēts sirdsdarbs, kas ar savu kluso, pat maigo intonāciju aizķer vēl dziļāk. Vides filmu studijas operatora Mārtiņa Jansona meistarīgie filmējumi rada ilūziju, ka kailciršu raksti panorāmiskā tvērumā ir pat skaisti, smuki, kā latvietis teiktu. Bet tie ir dzīvības izsvēpētas pasaules ornamenti, miris smukums.
Man personīgi Visi putni skaisti dzied radīja sajūtu, ka gribētos vēlreiz noskatīties Vima Vendersa dokumentālo filmu Zemes sāls (subjektīvās asociācijās abas šīs filmas ļoti saslēdzas) un iestādīt vēl kādu koku