Ja gribi tikt pamanīts, uzdod stulbu jautājumu! Bezkaunīgu un idiotisku. Tiksi pie savām 30 sekundēm lokālas slavas, pat ja tās areāls ir "tikai" Venēcijas kinofestivāla preses konferenču zāle un Itālijas TV ieraksts. Pajautā Bredam Pitam, vai viņš līdz nākamajam festivālam uztaisīs vēl kādu bērnu, pakoķetē ar Klūniju, tincinot, vai esi tik smuka, ka viņš tev tecēs pakaļ, un tad nebrīnies, ja Klūnijs "norausies" un pateiks, ka drīzāk gatavs bēgt — tagad un tūlīt, un uz karstām pēdām. Ja abi šie tipi šķiet par rafinētu, vari izmēģināt ar daiļo dzimumu, piemēram, Oskara īpašniecei Holivudas "gudrajai blondīnei" Šarlīzei Teronai pavaicāt par viņas iemīļotajām seksa pozām.
Tas nekas, ka aktrise tvers pēc elpas un meklēs joku, kā izkļūt no situācijas, bet "atrakcija" būs notikusi. Un viss viens, ka iemesls šīm atrakcijām (preses konferencēm) ir labas, nopietnas filmas, ievērojamas starptautiskas skates dalībnieces, kurās visi iepriekšminētie aktieri ir paveikuši atzīstamu darbu.
Bezkauņas
Iespējams, šis — 65.Venēcijas kinofestivāls ieies vēsturē kā
bezkaunīgāko preses izlēcienu festivāls. Līdz brīdim, kad sestdien
svinīgi dalīs spārnotās lauvas — Venēcijas kinoforuma oficiālās balvas
—, cerams, jau būs radusies sensācija, kas liks piemirst daža laba
žurnālista pašapmierinātos gājienus. Vismaz tā viena — galvenā filma,
kuru redzēt un kuru meklēt bija vērts, pavadot kinozālē, ārprāts, cik
milzum daudz cilvēka dzīves stundu! Uz ātru roku piesviežot, tāda
konkursa programmas vinnētāja meklējumi aizņem vairāk par 40 kinozālē
pavadītām stundām (caurmērā filmas garums divas stundas — reiz 21
filma!). Turklāt kritiķi tiešām ir apsēstas būtnes — tiem ar 42 h
pilnīgi noteikti ir par maz, jo vēl taču ir ārpuskonkursa un Horizontu
programma, kurā, ak, šausmas, ir 27 filmas, un vēl, un vēl... Šķiet,
pat Vims Venderss — savulaik izcils, tagad mazliet saguris režisors,
kurš šogad vada Venēcijas festivāla žūriju un atklāšanas dienā lepni
klāstīja, ar kādu baudu skatīsies savu kolēģu filmas, jo parasti jau
neesot laika un kurš normāls režisors tad skatās savu kolēģu filmas, —
būs patosu piebremzējis.
Intensīvais seansu režīms un filmu straume, kas gāžas pār apzinīgo skatītāju prātu, griezīgi kontrastē ar aizejošās vasaras baudām — pamatīgo karstumu un atpūtnieku blāķiem, kas turpat vien gozējas, izsprukuši izbaudīt Venēcijas vienīgās pludmales priekus Lido salā. Apskaust gan viņu vaļošanos nevelk — Lido pludmalei piemīt visas nodzīta kūrorta kvalitātes: daudz miesu, daudz drazu.
Vakaros gan pludmales baudas pieklust un ir gana daudz ziņkārīgo un autogrāfu mednieku, kas, sarkanā paklāja ceremonijas vilināti, pulcējas pie Festivāla pils pārsimts metru no pludmales. Protams, uz izķeršanu ir Holivudas ģīmji un Itālijas slavenības. Breda Pita un Džordža Klūnija defilēšanu pirms nedēļas diez vai kādam ir cerības pārspēt, kaut, ja vērtējam aktierdarbu kvalitātes brāļu Koenu filmā Sadedzināt pēc izlasīšanas, kuras sakarā bija viss šis ļembasts, Džordžs Klūnijs krietni pārspīlē, bet Breds Pits — pārspēlē. (Viens no viņiem (Pits) ir infantils fitnesa zāles instruktors, kurš iepinas šantāžā, otrs (Klūnijs) — pusmūža dāmu ģēģeris, kurš regulāri iepazīstas internetā.) Abus viņus kā cimdiņus kabatā ieliek dāmas — vispirms jau Frānsisa Makdormanda, aktrise, kuras varone ir apsēsta ar plastisko operācija indevi un fizisko uzlabojumu vārdā ies (un iet) pāri līķiem un būs gatava pārdot slepeno informāciju "krieviem", un arī Tilda Svintone, kam filmā Klūnija mīļākās loma... Burvīga filma!
Rīgā būs jau oktobrī.
Uz papēžiem Terona
Ja turpinām Holivudas ģīmju uzskaitījumu, pagaidām vien Šarlīzei Teronai, Dienvidāfrikā dzimušajai aktrisei, kādreizējai balerīnai, kas tika pie Oskara par slepkavas prostitūtas lomu filmā Monstrs, ir izdevies mīt uz papēžiem Klūnijam un Pitam. Filma Degošais līdzenums (The Burning Plain), kurā Terona spēlē kompleksu un vainas apziņas vajātu jaunu sievieti, nav vis nekāds rožu dārzs, proti, izklaides vienība. Ar šo darbu režijā ir debitējis viens no spāņu valodā patlaban rakstošajiem izcilākajiem literātiem, arī daudzu izcilu filmu — Kuce mīla, 21 grams, Bābele (!!!) u.c. — scenārists Gijermo Arijaga. Savukārt Terona nav tikai filmas zvaigzne — kopā ar Kimu Beisingeri —, bet arī producente. Tas vien apliecina aktrises aizrautību ar šo projektu. Degošais klajums piedāvā laikā brīvi plūstošu (no pagātnes tagadnē un otrādi) stāstu par kādas ģimenes traģēdiju: sešpadsmitgadīgā Marianna uzzina par mātes (Beisingere) neuzticību tēvam. Vēzi uzveikušajai vēl pievilcīgajai sievietei ir mīļākais. Arī viņam ir ģimene un bērni, dēls Mariannas vecumā, kurš uz laiku kļūst par viņas tuvāko cilvēku. Kad Marianna izaugs, viņa nomainīs vārdu, kļūs par Silviju (Terona) un strādās restorānā. Savus iekšējos dēmonus viņa remdinās ar gadījuma attiecībām un plosot pati savu miesu — kā sodīdama sevi. Šo Silviju/Mariannu joprojām mocīs viņas milzīgā grēka un izprovocētā negadījuma, nozieguma mieles. Degošais treilers Meksikas pierobežas pilsēteles nomalē, kurā viņas māte bija laimīga, kļuvis par filmas spilgtāko vizuālo tēlu...
"Šī nebūt nav mana pirmā filma kā producentei, es savulaik producēju arī filmu Monstrs," stāsta Terona. Monstrs, kurā aktrise prostitūtas lomā pārvērta sevi līdz nepazīšanai, atnesa viņai Oskaru, un nav šaubu — viņa apzināti izkopj savu dramatiskās aktrises potenciālu, protams, neaizmirstot pelnīt arī naudu (teiksim, piedaloties Holivudas lielstraumes projektos — pēdējais no tiem ir Henkoks ar Vilu Smitu). "Es nedomāju, ka mēs ar šo filmu kļūsim stāvus bagāti," klāsta Terona, nemulsdama atbildot uz jautājumu par naudu — sak, vai viņa kā producente sev kā aktrisei maksā labi? "Man ir cita motivācija — pati filma, kas ir viens no man vistuvākajiem, personiskākajiem projektiem un sadarbības iespēja ar Gijermo Arijagu," apgalvo Terona, kura filmā gan krietni paspēlē citai aktrisei — 80.—90.gadu zvaigznei Kimai Beisingerei. Pat par spīti faktam, ka viņas abas vienā epizodē nesatiekas. Beisingere tēlo Teronas varones māti. (Spurainas tīnes — viņas meitas — lomu nospēlējusi Teronai vizuāli līdzīga jauna meitene.)
Atšķirībā no Kimas Beisingeres, kura Venēcijā neieradās, Terona strādāja par vairākiem — laipni runājās par "mākslu un biznesu". Viņai nav problēmu uzturēt komunikāciju, kaut atsēdināt, atbildot uz vulgāriem jautājumiem, aktrise īsti neprot (būtu ko pamācīties no Klūnija un Pita). Jautājumu kā kulaku uz acs pamanījās uzdot kāds itāļu kolēģis, kurš preses konferencē nolēma aktrisi izjautāt par seksu. Šis jautājums — gluži tāpat kā nu jau par joku kļuvušais Bredam Pitam adresētais — kā klājas dvīņiem? —precīzi iezīmē preses intereses "demokratizāciju" (vulgarizāciju), kas publiski tik uzkrītoši ir manāma pirmo reizi.
Āmurs bez seksa
Kā dvīņi un sekss līmējas kopā ar dramatiski piesātināto, sociālām problēmām veltīto filmu straumi (par to rakstīsim Kultūras Dienā)? "Tas taču ir dzīvi apliecinoši!" rezumē kāda mana krievu kolēģe, kura ir kategoriski sašutusi par Francijas piedāvājumu konkursa programmā — filmu Cita (The Other One), stāstu par 47 gadus vecu sievieti, kura savu vientulību, greizsirdību un novecošanas bailes summē ar nepārprotamu darbību — ņem āmuru un sit sev pa galvu. "Es to negribu, dodiet man kaut ko dzīvi apliecinošu!" šī būtne skaļi vaidēja, kaut filma ar franču zvaigzni Dominiku Blānu — stāstu par sievieti ar āmuru, kurai nav žēl pašas galvas, — nebūt nav zemē metama.
Kas attiecas uz personāžiem, kurus varēs pamocīt ar "vitāliem" jautājumiem, tiekot pie savas žurnālista "slavas atrakcijas", — viņi nāks! Venēcija ir gatava uzņemt gan Mikiju Rūrku (vēl viena 90.gadu zvaigzne ar dramatiskiem likteņa pavērsieniem) — konkursā startē filma Cīkstonis/Wrestler ar Rūrku galvenajā lomā, arī Natāliju Portmenu — Holivudas zvaigzni, kura debitējusi režijā ar īsmetrāžas filmu Ieva (Eve), un Annu Heteveju (Sātans Pradas brunčos u.c.), kas nospēlējusi galveno lomu režisora Džonatana Demmes (Jēru klusēšana) filmā Reičela precas (Rachel Getting Married).
Īpašs gods tiks izrādīts Itālijas zvaigznei Adriāno Čelentāno, kura 1975.gada filma Jupidu (Yuppi Du) — tajā Čelentāno ir gan aktieris, gan režisors un scenārists — Venēcijā piedzīvos goda seansu. Punkts tam visam tiks pielikts, sestdien, 6.augustā. Ar lauvām un, cerams, bez atrakcijām.