Jautās, kur to var redzēt

Un uzsver, ka kultūras kanona izaicinājums sāksies pēc sarakstu publicēšanas. "Riskējam, jo cilvēki jautās — kur to var redzēt? No Latvijas kino tikai 10— 20% ir aktīvi zināmi. Mūsu vērtības guļ dziļi arhīvos," stāsta komisijas vadītāja Kristīne Matīsa. Kino nozares sarakstu Kultūras kanona projektā veidoja K.Matīsa, Valentīna Freimane, D.Rietuma, Uldis Tīrons un Jānis Putniņš. Par galveno metodoloģisko problēmu projektā kino eksperti atzīst atšķirīgos kritērijus, kas piemēroti katras nozares atlasē. "Tas nozīmē, ka ir arī atšķirīga jēga un uzdevumi," saka K.Matīsa. "Kino nozarē nav populārāko filmu topa. Svarīgi pievērst uzmanību kultūras vērtībām, arī tām, par kurām 90% pat nezina." Dita Rietuma uzsver: "Savā ziņā kanons ir kā uz ātru roku pārrakstīt kinovēsturi, ņemot vērā, ka kopš 80.gadiem nav tapis neviens konvertējams kino pētījums. Jāpārvērtē tas, kas skaitās kino klasika. Saraksts būs negaidīts, jo piepeši redzi, ka filmā, kas gadu desmitiem skaitījusies izcila, ideoloģija prevalē tādos mērogos, ka to nevar norakstīt uz mākslas darba tapšanu citā valstī." Uldis Tīrons, filosofs: Kritērijs bija filmas kvalitāte, ko Latvijā gan grūti atraut no skatīšanās un veidošanas konteksta. Attiecībā pret latviešu filmām bieži tiek pazemināts tas gaumes un profesionālais prasīgums, ko skatītājs (arī eksperti) piemēro kino. Tādēļ nākas runāt par filmām, kuras ir labas tikai Latvijas skatītājam. No šā viedokļa Kultūras kanona filmu izvēle bija zināms kompromiss starp ekspertu profesionāli estētisko vērtējumu un filmas objektīvo vietu latviešu kino skatīšanās vēsturē, un tas man personiski radīja neērtības. Tomēr atlasot filmas sarakstam, izrādījās, ka ekspertu domas lielā mērā sakrīt. Manuprāt, saraksts spēj reprezentēt latviešu kino arī ārzemēs, bet, tā kā atlases laikā tika dotas nodevas lokālajai skatīšanās pieredzei, tad tiek atsegta arī latviešu kino ierobežotība.Valentīna Freimane, kinozinātniece: Esmu neapmierināta ar organizatoriskām lietām. Sagatavošanas posmam vajadzēja būt garākam — ar metodoloģisku diskusiju. Tagad nav teorētiska pamata. Ļoti žēl, ka ļāvās empīrikai, kaut, protams, sarakstā ir cienīgi darbi. Protams, tas ir kompromisa saraksts, un nevaru izturēt to pieticību. Kategoriski iebilstu, ka var noteikt visām nozarēm divpadsmit vērtības. Tā ir birokrātija līdz neiespējamai robežai. Bet nekas slikts kanons nav. Rezultāts var būt pozitīvs, ja kanons izglītības sistēmā būtu vismaz minimālā obligātā norma. Ņemot vērā, ka nekā cita jau mums nav. Un ir cerība, ka nosauktos darbus restaurēs, aprūpēs. *** Kanona sarakstā iekļautās kino vērtības Lāčplēsis (1930). Rež. A.Rusteiķis, op. J.Sīlis Zvejnieka dēls (1939). Rež. V.Lapenieks, op. A.Polis Baltie zvani (1961). Rež. I.Kraulītis, op. U.Brauns Purva bridējs (1966). Rež. L.Leimanis, op. M.Kleins Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard!) (1966). Rež. R.Kalniņš, op. M.Zvirbulis Elpojiet dziļi… (Četri balti krekli) (1967). Rež. R.Kalniņš, op. M.Zvirbulis Kad lietus un vēji sitas logā (1967). Rež. A.Brenčs, op. H.Pilipsons 235 000 000 (1967). Rež.insc. U.Brauns, op. R.Piks, V.Kroģis, R.Krūmiņš Pie bagātās kundzes (1969). Rež. L.Leimanis, op. M.Kleins Nāves ēnā (1971). Rež. G.Piesis, op. M.Kleins Ceplis (1972). Rež. R.Kalniņš, op. G.Skulte Ābols upē (1974). Rež. A.Freimanis, op. D.Sīmanis Mans draugs — nenopietns cilvēks (1975). Rež. J.Streičs, op. M.Zvirbulis Puika (1977). Rež. A.Freimanis, op. D.Sīmanis Teātris (1978). Rež. J.Streičs, op. H.Kukels Vecāks par desmit minūtēm (1978). Rež. H.Franks, op. J.Podnieks Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds (1978). Sergejs Eizenšteins. Post Scriptum (1978). Rež. A.Epners, op. A.Apsītis Vanadziņš (1978). Rež. A.Burovs, māksl. G.Cīlītis, op. P.Trups Garā diena (1981). Rež. J.Paškēvičs, op. S.Nikolajevs Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981). Rež. J.Streičs, op. H.Kukels Strēlnieku zvaigznājs (1982). Rež. J.Podnieks, op. A.Slapiņš Svešās kaislības (1983). Rež. J.Streičs, op. H.Kukels Vai viegli būt jaunam? (1986). Rež. J.Podnieks, op. K.Zalcmanis Balss (1986). Rež. A.Sukuts, op. G.Bandēns Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987). Rež. A.Krievs, op. D.Sīmanis Šķērsiela (1988). Rež. un op. I.Seleckis Basi. Ir tāda vieta Kurzemē (1988). Rež. A.Krievs, op. D.Sīmanis Cilvēka dienas (1989). Rež. J.Paškēvičs, op. D.Sīmanis Veļa (1991). Prāmis (1994). Pasts (1995). Rež. L.Pakalniņa, op. G.Bērziņš Kurpe (1998). Rež. L.Pakalniņa, op. G.Bērziņš