Džekam Vaitam savā Našvilas rančo prasmīgi darbojoties ar āmuru un naglām, pamazām no koka līstītēm, vienas stīgas, stikla pudeles un skaņas noņēmēja izveidojas ierīce, ar kuru var ģenerēt skaņas pēc tā paša principa, kāds tiek izmantots elektriskajā ģitārā. "Kāpēc būtu jāpērk ģitāra?" viens no trim Deivisa Gugenheima dokumentālās filmas varoņiem jautā kamerai, pats sev un aitu baram, nodemonstrējis paša nupat izgatavotās ierīces iespējas - Vaita rokās tā blēj kā aita un kauc kā ģitāra vienlaikus. Pavisam nepārprotami uzreiz atpazīstam The White Stripes tik raksturīgo griezīgo ģitārskaņu.
Izvēle par ģitārspēles mākslai veltītās dokumentālās filmas varoņiem aicināt tieši Džeku Vaitu (The White Stripes), Džimiju Peidžu (Led Zeppelin), Edžu (U2) ir vienlaikus gan likumsakarīga, gan mulsinoša. Katrs no viņiem pārstāv savu paaudzi un desmitgadi, kad viņš ienācis populārajā mūzikā, un, kaut arī visos šajos laikos ģitāra ir saglabājusies kā dominējošais instruments, tās statuss tomēr no 60. gadiem līdz 90. gadu beigām ir mainījies. Peidža un Vaita pamats ir autentiskais blūzs, un abi ģitāras uztver kā dzīvas radības, tomēr pirmajam tā ir kā pielūgsmes objekts, otram kaut kas kaisles ziņā līdzīgi jaudīgs, bet ar agresivitātes iezīmēm. Savukārt Edžam, kura mūzika un ģitārspēles stils veidojies postpankroka periodā, instruments ir tikai izteiksmes līdzeklis, un viņš pat atzīst, ka būtu darījis ko citu, iespējams, strādātu bankā, ja savulaik skolā pie ziņojuma dēļa nebūtu atradis savu nākamo grupas biedru paziņojumu, ka vajadzīgs ģitārists. Viņš arī šajā trijotnē, šķiet, jūtas visneērtāk, jo pārstāv tā saucamo mainstream, kamēr abi pārējie ir izteikti mākslinieki un spilgtas personības.
Deiviss Gugenheims, vispirms nofilmējis sižetus ar katru mūziķu atsevišķi viņu mājās, aicinājis šos trīs daudziem mūzikas cienītājiem tuvos ģitāristus kopā, lai viņi cits citam un skatītājiem izstāstītu ar ģitāru saistīto stāstu. To viņi atklāj vietām paši mulstot, vietām neslēpjot savu sajūsmu par kolēģi. Tas visspilgtāk atklājas ainā, kad Džimijs Peidžs spēlē slaveno revolucionārās dziesmas Whole Lotta Love ievadu un abi pārējie viņu saviļņoti vēro kā mazi bērni.
Gan saspēles brīži, gan katra mūziķa stāsti atklāj katra raksturu, bet par mērauklu ņemts pasaulē populārākais elektriskais sešstīgu instruments, kas katrās rokās skanēs kaut nedaudz citādi, un to mēs zemapziņā dzirdam pat tad, ja uzmanībā koncentrējamies tikai uz dziedātāju.