Vecas babiņas no nekurienes ciema, klupdamas pa gultņiem un dziļo sniegu, augstu cilādamas velteņus, ar milzu piepūli stumj kilometriem vagonu, lai atvestu uz ciemu maizi. Seko kadrs, kad viena no vecajām sievietēm pagriežas pret skatītājiem neredzamo operatoru: "Nepalīdzēsi, ja?" Un stumj tālāk. Starptautiskā dokumentālo filmu veidotāju semināra ESoDoc 2008 (European Social Documentary) dalībniece no Latvijas ir pārliecināta, ka nomestu kameru un mestos palīgā stumt vagonu.
Seminārs Saulkrastos
Jau otro gadu dokumentālā kino nozares 22 speciālisti un mācekļi no dažādām Eiropas Savienības valstīm pulcējas Saulkrastos ESoDoc lekcijās un meistardarbnīcās. Semināra mērķis starptautisko nozares profesionāļu vadībā ir atbalstīt jaunos dokumentālo filmu praktiķus, kuri veido filmas par cilvēktiesību, sociālajiem un vides aizsardzības jautājumiem. ESoDoc jau piedalījušies vairāki Latvijas režisori un producenti — Kaspars Goba, Krista Vāvere, Ilona Bičevska un Sandijs Semjonovs. ESoDoc organizē ZeLIG dokumentālā kino, televīzijas un mediju skola (Itālija) sadarbībā ar Latvijas partneriem — dokumentālā kino un foto apvienību ELM MEDIA un Nacionālā kino centru. Pirmās un trešā daļa notiek Itālijā, vidusposms — Latvijā.
Kino staigā pa ielām
Iegrimt garās sarunās par to, cik mūsdienās dokumentālā kino žanriskās robežas ir irdenas, K.Briedei šķiet bezjēdzīgi. "Tas jau tā ir sen... Visur lielo budžetu laiks ir aizgājis," Kristīne nekoķetē, sakot, ka viņai visi līdzšinējie darbi sanākuši labāk, kad naudas bijis mazāk. "Kad man ir iedota nauda, man nekas īsti nesanāk. Tās lietas, kuras es esmu uztaisījusi un man pašai patīk, ir pilnīgi bez naudas," uzsver Kristīne Briede.
Viņasprāt, Latvijā filmu nozares ļaudis ir pārāk iestrēguši "pret" izjūtās. Nepieciešamībā kādu vainot. Tālab Kristīne priecājas, ka seminārā ir iespēja pabūt darbīgu domubiedru sabiedrībā. Bet par savu līdzšinējo filmu scenāristes un producentes pieredzi viņa negrib runāt, tĀpat kā par astoņiem pašaizliedzīga entuziasma gadiem Karostā, kad kopā ar Kalli Bjoršmarku ar daždažādām mākslas akcijām un vietējo iedzīvotāju integrēšanu kultūrā rēgaini sastingušajai vietai tika atdota dvēsele. "Tas viss nav tik menlbalti," paskaidro K.Briede. Dokumentālajā kino viņu interesē jautājums, kas bijusi arī viena no semināra tēmām pasniedzēja Fila Koksa vadībā: daudzfunkcionālā kamera, kad autors pilda visas funkcijas — režisora, žurnālista, operatora u.c. "Kā cilvēks — orķestris," raksturo K.Briede.
Ar paliekošām lietām, piemēram, grāmatu par Karostu, K.Briede nolēmusi atvadīties no šī dzīves posma, tomēr filmas iecere, kas tiek apspriesta seminārā, vēl ir no turienes. Par sievietēm sešdesmitgadniecēm Girl power.reused. "Karostu uz saviem pleciem tur sievietes. Vīrieši ir nodzērušies vai atmetuši visam ar roku," stāsta Kristīne.
Kā viņa atradusi savas varones? "Karostā nekas nav jāmeklē," viņa pārtrauc pusvārdā. "Atver logu, un pa ielu staigā kino."
Semināra nedēļas laikā no 23.jūlija K.Sunī tiks demonstrēta sociālo
dokumentālo filmu programma.