Mācījusies Rīgas Čiekurkalna 10. pamatskolā, Jāņa Raiņa vakara vidusskolā, Rīgas Skolotāju institūtā un Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, strādājusi par skolotāju Jāņa Raiņa vakara vidusskolā. Rakstnieka Ignata Muižnieka un otrajā laulībā Arvīda Griguļa dzīvesbiedre, savus literāros darbus parakstīja ar pseidonīmu Kļava.
Literatūrai pievērsusies pērnā gadsimta 70. gados, pirmā publikācija 1974. gadā žurnālā Zīlīte – stāsts Ganu meitēns, Džips un čūska. Mirdza Kļava kļuva par iecienītu bērnu rakstnieci. Nenoliedzami vispopulārākā kļuva viņas pasaku sērija par vāverēnu Tomu un viņa draugiem. Tās publicētas no 1974. gada līdz mūsdienām, lasītāji par tām balsoja šovā Lielā lasīšana.
Mirdza Kļava darbojusies arī citos žanros. Viņas radošajā pūrā ir bērnu detektīvstāsts Inga – detektīvs (1979), populārzinātniskā grāmata par abiniekiem Mēs arī esam pasaulē (1984), bērnības atmiņas Es dzīvoju Mūsmājās, tajā attēlota viņas bērnība Neretas Riekstiņos, kurus aprakstījis Jānis Jaunsudrabiņš. Mirdza Kļava sarakstījusi arī romānus Māra Rīgā (1979), Katram sava orhideja (1983) un garstāstu Pelēkā māja (1988).
Otra liela rakstnieces mīlestība bija glezniecība. Mirdza Kļava nemācījās kādās mākslas skolās vai studijās, tomēr viņas darbi guva ievērību un mūža nogalē tikuši izstādīti vairākās izstādēs bibliotēkās. Kopā ar rakstnieces meitu dizaineri Baibu Piku sarīkota izstāde Radītprieks Latvijas Valsts arhīvā (2014). Mirdza Kļava piedalījusies arī vairākās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajās izstādēs. Viņas glezna Parafrāze – rabarberi izstādīta Latvijas simtgadei veltītajā izstādē Rudens 100.
Atvadīšanās no Mirdzas Grigules-Kļavas notiks 4. septembrī plkst. 10 no I Meža kapu kapličas.
Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību Mirdzas Grigules-Kļavas tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem.
Arno Jundze
Nezinīšiem