Norvēģi — jauni un bezbailīgi

Īpašs programmas lepnums ir vēsturiskā drāma Kautokeino sacelšanās, 10 milj.ASV dolāru izmaksājusi filma, kas uzstādījusi kases rekordus kinoteātros un DVD tirdzniecībā. Latviešu prese paspējusi salīdzināt to ar Rīgas sargiem. Filmas galvenie varoņi ir sāmi, skarbu tikumu un skarba likteņa tauta, kas līdz pat 1975.gadam (!) cietusi no norvēģu īstenotās diskriminācijas. "Filma Kautokeino sacelšanās daudziem norvēģiem pirmoreiz atklāja šo nebūt ne ideālo Norvēģijas vēstures lappusi," atzīst Holsta kungs un uzsver ne tikai filmas vēsturiski izglītojošo vērtību, bet arī stāsta kvalitātes. Filmas režisors Nilss Geups (arī Oskara nominants) pieder vidējai Norvēģijas režisoru paaudzei. Geupa filmas nepārsteidz ar eksperimentiem, taču piedāvā profesionālu kvalitāti un grodi izstāstītu stāstu. Kautokeino sacelšanās darbība risinās XIX gadsimta beigās mežonīgajos ziemeļos un ietver arī personisku režisora skatījumu - viņa senči bijuši saistīti ar nemieriem, protestiem pret norvēģu patvaļu, baznīcas diktātu, kas beidzās ar divu nemiernieku sodīšanu ar nāvi. Vaicāts, vai 10 miljonu ASV dolāru liels budžets ir ikdiena Norvēģijas kino, J.Ē.Holsts stāsta, ka šī ir liela vēriena filma. Pat ja filmas akadēmiskā maniere nav vērtējama kā pārsteigums, vēriens, skarbās dabas ainavas, milzīgie ziemeļbriežu ganāmpulki, ko dzen sāmu sievietes, kamēr viņu vīri par nepaklausību sabāzti cietumos, ir novērtējama pieredze. Kā Norvēģijā sadzīvo akadēmiskā tendence - tāda kā Kautokeino sacelšanās - ar jauneklīgām filmām un idejām? Kādas ir kino perspektīvas ekonomiskās krīzes apstākļos? "Pagaidām mēs krīzi, vismaz finansiālu, neizjūtam. Norvēģu kino popularitāte pašu mājās Norvēģijā ir samērā nesens stāsts. Kad vēl pirms gadiem desmit savām meitām - toreiz tīnēm - piedāvāju skatīties norvēģu filmas, viņas kategoriski atteicās, un ne tikai viņas." Lūzums skatītāju attieksmē pret nacionālo kino Norvēģijā noticis nesen - 90.gadu vidū, kad kino apritē ienāca jauna paaudze. Strauji palielināts gadā saražoto filmu skaits - patlaban norvēģu kino finansējums ik gadu ir 60 milj. ASV dolāru, tiek uzņemtas 20 filmas. "Tā bija kategoriska valsts prasība - paaugstināt norvēģu kino popularitāti, un pirmais solis uz to - filmu skaita dubultošana. Skaidrs, ja viens un tas pats naudas daudzums jāsadala nevis 10, bet 20 projektiem, rodas ne tikai psiholoģiskas problēmas industrijā, bet arī žanru maiņa. Dārgas, vēsturiskas filmas, literāros ekranizējumus nomaina mazāka budžeta darbi. Jā, un jauni režisori - pilnīgi cita režisoru paaudze," stāsta J.E.Holsts. "Šie jaunieši tā dēvēto postbergmanisko tradīciju, klaustrofobiskā slēgtā vidē izspēlētās psihodrāmas, aizstāja ar citu koncepciju - tās ir dinamiskas filmas, būtībā ar izklaides virsuzdevumu, kas bieži tiek filmētas klajā, skarbā dabā," viņš turpina. Kā piemērs šiem Holsta kunga vārdiem var kalpot filma Snovbordists (Switch) - dinamiska, vizuāla un sportiska filma, kas paredzēta tīņu auditorijai un to perfekti sasniedz. Viens no filmas panākumu iemesliem ir arī Holivudā pazīstamais zviedru aktieris Pēters Stormāre, kas ar pamatīgu azartu filmā spēlē apsēstu snovbordistu, hipiju. Trešā kino Rīga piedāvātajā programmā ir animācijas filma Rūķis ar lapsas asti, kas pārstāv kvalitatīvo norvēģu animācijas un ģimeņu filmu izrādīšanas tradīciju. Noslēgumā Jāns Ēriks Holsts atgādina par seno norvēģu filmu, kas 90.gadu sākumā tika filmēta Rīgā, - Rīgas jumpravas, kurā galveno lomu nospēlēja Aurēlija Anužīte. Nākamā gada pavasarī šī filma Norvēģijā tiks izdota DVD formātā, cerams, arī ar latviešu subtitriem, kas ļaus to izplatīt arī Latvijā. Norvēģijas filmu dienas Jauns un bezbailīgs kino Rīga Kautokeino sacelšanās 7.XI 15.00 Snovbordists 6.XII 19.30 Rūķis ar lapsas asti 6., 7.XII 13.00