Man nav ne mazākās nojausmas, kādā stāvoklī Latvijas pamatskolās patlaban ir mācību vielas "sengrieķu mīti un varoņteikas" pasniegšana, taču laikā, kad es gāju skoliņā, šī Hūna grāmata mums - pat dziļo lauku bērniem - bija, kā tagad teiktu, īsts bestsellers. Taču pieļauju, ka tagad kopā ar mātes pienu mazuļi drīzāk iezīž interneta lietošanas fiškas nekā skolā apgūst "lielo starpību" starp Olimpa dieviem, sauktiem arī par olimpiešiem, un tiem olimpiešiem - sportistiem, kuri no Vankūveras ved mājās zelta, sudraba vai bronzas "plācenīšus" - medaļas. Tieši tādai - globālajai tīņu auditorijai, kam par antīkās pasaules mitoloģisko hierarhiju nav ne mazākā priekšstata, - paredzēts tikpat universālas lietošanas produkts filma Pērsijs Džeksons un olimpieši. Zibens nolaupītājs/Percy Jackson & the Olympians: The Lightning Thief, kuru režisējis Kriss Kolambass, tas pats, kurš bērniem un netikļotibērniem uzdāvājis Viens pats mājās labākās (I un II) daļas, brīnišķīgo misis Dabtfairu, kā arī pāris Hariju Poteru (Noslēpumu kambari un Filosofu akmeni) un sacerējis oriģinālo kinostāstiņu par brrrrriesmīgi smieklīgajiem mošķīšiem gremliniem. Tā ka vismaz par gaumes noslīdējumiem un bērnu intereses noturēšanas mehānismu veiksmīgu darbību šajā filmā nebūs jāsatraucas. Turklāt šoreiz filmas pamatā ir vismaz amerikāņu pusaudžu auditorijā jau pārbaudīta vērtība - populārs Rika Riordāna literāri apstrādāts komikss.
Pārvietoti laikā
Protams, var diskutēt, vai seno grieķu mītiskos varoņus un dievus, viņu "sociālo lomu" un attiecību modeļus vislabāk var iegaumēt, pārceļot viņus no Vidusjūras rajona, Grieķijas un Atēnām uz mūsdienu Ņujorku un Losandželosu, liekot tiem - dieviem un puscilvēkiem - uzvesties kā "normāliem cilvēkiem", kas, skaidra lieta, noved pie neprognozējamām sekām, taču pati šī scenārija formula, kas ir arī efektīgs sociālais eksperiments, joprojām darbojas. Proti, ņemt kādu "dabas anomāliju" (un kāpēc lai aizvēsturiskie Olimpa dievi būtu sliktāki par citplanētiešiem vai zombijiem, kas taču arī ir "dabas kļūda"?) un ievietot to mums katram pazīstamajā, parastajā ikdienībā.
Tāpēc nebrīnīsimies, ja Olimpa līderi dievi Zevs un Poseidons satiekas uz Empire State Building jumta, maskēšanās nolūkos iztaisījušies par parastiem tūristiem, lai noskaidrotu kādu arhisvarīgu problēmu. Kāds ir nozadzis Zeva galveno spēka atribūtu zibeņus, un dusmīgajam "tūristam" Zevam ir lielas aizdomas, ka te iesaistīts Poseidona, kurš tikko izrāpies no Hudzonas upes dzīlēm kā milzis piecstāvu nama augstumā, šī mafiozā izskata tipa un dieva, atvase - septiņpadsmitgadīgais dēlēns Persejs, kurš angliski runājošo ērtību labad pārsaukts par Pērsiju Džeksonu. Ja pēc divām nedēļām zibeņu šautriņas nebūs Zeva rokās, sāksies karš.
Ceļojums fūriju
valstībā
Tālāk filmas darbībā iesaistās pats "vainīgais" - stostīgais, neveiklais skolnieks Pērsijs, kurš cieš no disleksijas un patēva cietsirdības, toties dikti mīl peldēšanu (nu, džeks taču ir pusdievs puscilvēks!) un grib noskaidrot, kas tad ir viņa īstais tēvs. Sākas ceļojums pusdievu un visādu fūriju valstībā, ko, starp citu, vērot ir visai interesanti pat gudrīšiem, jo, pirmkārt, šajā audzinošajā filmā piedalās virkne slavenu aktieru (ko vērta ir Uma Tūrmane gorgonas Medūzas tēlā ar īstu čūsku mudžekli uz skaistās galviņas vai Pīrss Brosnans kā kentaurs, tātad aģents 007 apakšējo pusi sava ķermeņa atdevis zirgam...). Otrkārt, dažas filmas mūsdienīgošanas situācijas ir tik rafinēti foršas un ciniskas, ka aiz aizkustinājuma jāraud. Nu, kaut vai fakts, ka galvenā ieeja Aīda (mirušo) pazemes valstībā ir ierīkota Holivudā. Filma, bez šaubām, ir ļoti amerikocentriska, tādēļ Eiropas kultūras audzinātajiem var rasties problēmas ar pārlieko izdabāšanu katrai gaumei un tādā līmenī, lai pat idiotiem būtu skaidrs, par ko runa (kas ir visai dīvaini - uzskatīt visu amerikāņu tautu par idiņiem, bet tā jau sen zināma Holivudas augstprātība).
Tā vai citādi, bet savu pedagoģisko funkciju filma paveiks, vismaz tajā līmenī, ka bērni sapratīs - slavenie grieķu dievi ne ar ko īpašu neatšķiras no cilvēkiem. Tās pašas cilvēcīgi sīkās kaislībiņas (vara, nauda, ietekme), tie paši līdzekļi savu mērķu sasniegšanai (intrigas, korupcija, draugu nodošana). Vai tas ir tas, kas vajadzīgs tieši jūsu konkrētajam tīnim, jāizlemj pašiem. Kaut gan - vai vecākiem vairs kāds ko prasa?