Kinorežisores Ināras Kolmanes un vēsturnieka Ulda Neiburga dokumentālā filma Pretrunīgā vēsture (65 min), kādu brītiņu pavīdējusi K.Suns repertuārā, tagad papildinātā un uzlabotā versijā redzama kinoteātrī Rīga.
Šī filma ir ne tikai vērtīgs ieguvums Latvijas izglītības iestādēm kā izteiksmīgs "ilustratīvais papildlīdzeklis" vēstures skološanā, ne tikai kā kvalitatīvi paveikts darbs Latvijas vizuāli performatīvajā kultūrā un sevišķi pēdējos gados tik iecienītajā cilvēkpētniecības žanrā, piemēram, analogi reālu cilvēku stāsti, pārtapuši mākslas darbos par un ap šo pretrunīgo laiku (pirms un pēc XX gadsimta lielākās traģēdijas jeb Otrā pasaules kara), teātrī nav tālu jāmeklē, pietiek nosaukt Viļa Daudziņa Vectēvu JRT un TT īstenoto Laura Gundara "lugu - dienasgrāmatu" Pieskaries baltajam lācim. Kolmane ar Neiburgu savā cilvēkpētniecībā dodas drusciņ tālāk - konfrontē konkrētu cilvēku izdzīvotos likteņstāstus, trīs dažādas emocionālās, cilvēciskās pieredzes, kuras apvieno XX gadsimta vidus laiks, visiem trijiem - reāls nāves tuvums un visiem kopīgs emocionāls fons, ja tā var teikt par dzimteni, par mājām Latvijā, ar šodienas reālijām - arī ļoti konkrēto "dzīvi ielās", kas liek domāt, ka viena no filmas varoņiem skaļi izteiktais sapnis - ka Latvijas cilvēkiem beidzot būtu vajadzīga viena vēsture, precīzāk, izpratne par vēsturi, tā arī var palikt skaists vēlējums, sapnis.
Latvietis, krievs, ebrejs
Kurts Grīnups, Vitālijs Ļeonovs, Edvards Anderss. Latvietis, krievs, ebrejs. Filmas varoņi godīgi, bezbailīgi tieši un vietumis līdz nerimstošām dvēseles sāpēm dziļi atklāj ļoti konkrētus, personiskus notikumus divu okupāciju - padomju un nacistu - laikā (1940-1945), un skatītājiem lemts uzzināt šokējošus faktus par Salaspils nāves nometni, kuras režīms atšķiras no PSRS radītā mīta par Rumbulas un Salaspils masu slepkavību mērogiem, par Rīgas Centrālcietumu un bēgošās sarkanarmijas slepeno dienestu steigšus veidotajiem masu kapiem tā teritorijā, Liepājas geto un Šķēdes kāpām, kurās Amerikā dzīvojošais Andersa kungs ar satelītpētījumiem izdarījis vairākus sensacionālus atklājumus par ebreju apšaušanu Liepājas jūrmalā, kā arī par mūsu pašu nesenā pagātnē eksistējušo dīvaino naktsklubu Slepenais eksperiments Amatu ielā, kur kādreiz, izrādās, atradušies SMERš cietuma slepkavību pagrabi… (SMERš/Nāve spiegiem tika dibināta 1943. gada 19. aprīlī kā padomju armijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes 4. nodaļa. Organizācijas uzdevumos ietilpa ne tikai pretizlūkošana, bet arī atbrīvoto padomju karagūstekņu un PSRS okupēto zemju iedzīvotāju filtrēšana.)
Elles katlā
Kaut arī ikvienam skatītājam šī būs "nekomfortabla pieredze", tā mudina dziļāk saprast, kas īsti par elles katlu vārījās Latvijā nu jau pirms 60 gadiem, un varbūt mudinās, noliecot cieņā galvu šo izturīgo vīru priekšā, reiz par visām reizēm aizdomāties par Bībelē rakstīto - kas ir bez grēka, lai sviež pirmo akmeni. Ja tas nenotiks, vienas Latvijas vēsturi mēs arī XXI gadsimtā neredzēsim kā savas ausis, un turpināsim šīs "neērto datumu" atbaidošās orģijas, vienus saucot par okupantiem, kamēr tie citi, "našisti", mūs zākās par fašistiem. Šķiet, arī vēsture jābūvē vienojoties un piedodot.