“Atguvies pēc ārvalstu misijas, seržants Krists Lapiņš ievācas klusā Āgenskalna dzīvoklī. Izrādās, civilā dzīve sagādā ne mazāk pārbaudījumu: vannasistabā spiedz blondīne, pie durvīm klauvē okšķeris, greizsirdīgs "biezais" draud norakt un kāds policists atzīstas mīlestībā. Krista jaunajā dzīvē nekas nav tā, kā izskatās,” vēsta filmas anotācija.Režisors Gatis Šmits intervijā kinokritiķei Ditai Rietumai seržantu Lapiņu raksuro kā varoni, kurš nonāk mūsdienu Rīgā, un viņam viss ir jāsāk no jauna. “Sižetiski tā ir militārpersona, kura ilgu laiku bijusi ārpus normālās dzīves. Kaut kas ir beidzies, kaut kas jāsāk no jauna. Kas patiesi ir Keiša varonis, varēs pateikt tikai skatītājs. Pats vēl esmu tai filmā iekšā... Filma veidojās ļoti garā un ilgā montāžas procesā. Tajā ir četras sižeta līnijas, četri galvenie varoņi, seržanta Lapiņa līnija ir galvenā,” atklājis G.Šmits. Kinokritiķe D.Rietuma vēsta, ka "klīst pilsētas leģendas, ka tas, ko mēs redzam uz ekrāna, ir šīs filmas 69. montāžas versija."“Tā ir filma, kas domāta latviešu valodā runājošiem cilvēkiem. Esmu domājis, kāpēc latviešu filmām nav viegli tikt pie skatītāja - cilvēki nav pieraduši latviešu valodu dzirdēt no ekrāna. Ir arī scenāriju problēma, aktieru teatrālisms, taču būtisks iemesls ir tas, ka esam atraduši no latviešu valodas, kas skan uz ekrāna.Efekts ir līdzīgs tam, kad ieraugi sevi uz ekrāna vai izdzirdi savu balsi ierakstā. Pirmā reakcija taču ir - ak, šausmas! Tā ir arī ar latviešu valodu uz ekrāna - pirmā reakcija ir - šausmas! Mēs zinām, ka filmās pamatā runā angliski, varbūt krieviski, latviski runā tik reti, ka mēs sevi neatpazīstam. Tā ir kaut kāda uztveres problēma. Ja latviešu filmas uzņemtu vairāk, intensīvāk, ja filmas runātu par lietām, kas ir atpazīstamas, mainītos arī uztvere,” pārliecināts ir G.Šmits.
Ditas Rietumas interviju ar Gati Šmitu "Pazudis filmā" lasiet piektdien, 26.novembrī laikraksta "Diena" pielikumā "Kultūras diena" vai arī portāla Diena.lv sadaļā Šodien laikrakstā.
ak vai