Pirms došanās uz romantiski stīgotiem tīņiem un citiem nedaattīstītiem sabiedrības elementiem (joks!) domāto komēdiju Viņa ir pārāk laba man/She"s out of My League der atcerēties divas dzīves/mākslas patiesības.
Principā ekranizēt var un iespējams pilnīgi visu - daži apgalvo, ka pat telefona grāmatu (1. patiesība). Ir arī skaidrs, ka ekrāns pacieš visu, pat tādus ciniska jēluma un anālfekālā humora iemiesojumus kā visi tie "āmurikāņu pīzdrādziņi" jeb kā nu tos "šitus" tur sauc
(2. patiesība). Vēl ir trešā patiesība, par kuru man, profesionālo reputāciju sargājot, vispār jau nāktos paklusēt, bet nu labi - jūs jau tāpat zināt, ka arī kritiķi ir tikai cilvēki. Nekas cilvēcīgs viņiem nav svešs.
Tieši amerikāņu kritiķi - man par lielu pārsteigumu - ir visnotaļ labvēlīgi, pat labsirdīgi noskaņoti, vērtējot filmu/komēdiju par lidostas apsardzē strādājošu nūģi, kopumā jau ļoti lādzīgu, bet nu dikti tizlu puisi Kērku Ketneru (neveiklais Džejs Berešels šajā lomā patiešām ir lielisks), kura pašnovērtējums tuvojas atzīmei mīnus viens, un viņa ciniskie draugi Kērkam šādu - ārkārtā zemu - pašapziņu palīdz uzturēt, cik nu tiem spēka un izdomas. Viņi ne tikai zobojas, nē, viņi gluži atklāti ņirgājas par Kirku, bet šamējais neko, neklapē ar savām lielajām, atļekušajām ausīm - jo ir taču lāga čalis.
Piemēram, viņš "ietur emocionālo pauzi" strandējušajās romantiskajās attiecībās ar savu eksdraudzeni jau divus gadus, bet tā draudzene ne tikai salaiž ar citu, bet pamanās kā riktīgs sievieškārtas parazīts mitināties Kērka vecāku/ģimenes mājā. Tad notiek brīnums!
Kērks, dienesta pienākumus pildot, pārmeklē kādas aviopasažieres, labi situētas izklaides industrijas aktīvistes Mollijas (aktiere Elisa Īve ir kaut kas pa vidam starp Pamelu Andersoni jaunībā un slavenāko amerikāņu retro pinup meiteni Molliju Ringvaldi - sintētiska seksīguma un dabas dota naivuma iemiesojums vienā flakonā) bagāžu, bet meiča, tavu neražu, pamanās aizmirst lidostā savu iPhone. Kērks to atrod un vēlas atdot Mollijai. Viņi norunā randiņu… Kaut gan visas ārējās pazīmes liecina, ka absolūti nekas tur starp viņiem nespīd, Mollija ir ārkārtā jauka būtne un uzaicina Kirku uz hokeju. Ja jūs domājat, ka Kērka draugi, uzzinot par šo neiespējamo sakaru, liekas mierā, maldāties. Viņi apzvaigā pēkšņi ar tādu debesu dāvanu (jaunas sievietes veidolā) aplaimoto džeku kā mazu kucēnu. A šis neko - ir iemīlējies.
Un vēl - ja jums liekas, ka abiem nesaderīgajiem kā ūdens un uguns jauniešiem tiešām nekas tur par ķīmiju nesanāks, jūs arī maldāties. Citādi taču nebūtu tapusi filma - spilgts liecinājums tam, ka dzīvē viss ir iespējams, pat galīgi neloģiskas lietas. Un tagad izlasiet vēlreiz divas raksta sākumā minētās patiesības! Viņa ir pārāk laba man! pieder pie tām filmām, kuras mīl publika un, izrādās, arī kritiķi. "Iespējams, viena no labākajām komēdijām kopš Visi ir bez prāta Mērijas dēļ laikiem," raksta Džeisons di Roso (Movie Time). "Visumā amizanta un apburoša filma un tieši tikpat neveikla, cik smieklīga un cilvēciska šarma pilna," uzskata Eivija Ofere (NTC Movie Guru). Šādus kinodarbus neviens nedomā saukt par dižu mākslu. Tātad - filma cilvēkiem, ja?