Strādāju, viņam atbildēju. Atvaļinājuma nebija, jo paralēli ikdienas darbiem biju iesaistīta kādā lielākā projektā un vēl arī atspoguļoju Valsts prezidenta vēlēšanas. “Ko tad ievēlēja,” interesējās Dans, kurš ik reizi, satiekoties, atkal un atkal atminējās, cik dziļu iespaidu uz viņu savulaik atstājusi intervija ar prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Rīgas pilī.
Sekoja garš atstāts par aploksnēm jeb apšaubāmo reputāciju, nekompetenci un koalīcijas neieklausīšanos citu viedokļos. Kas jums vēl notiek, turpināja interesēties Dans. Sekoja tikpat garš stāsts par Induli Emsi, viņa portfelīti, naudas žūksni un Aivaru Lembergu.
Kad gāju prom no restorāna, pie sevis nodomāju, kāds gan iespaids Danam palika par Latviju, ja abas augstākās valsts amatpersonas ir cilvēki ar apšaubāmu reputāciju. Premjera Aigara Kalvīša vārdiem runājot, biju veikusi kārtējo valsts nomelnošanas kampaņu.
Ja vien būtu devusies vakariņās ar Danu arī šīs pirmdienas vakarā, man atkal viņam būtu bijis ko pastāstīt. Tādas sīkas prezidenta Valda Zatlera izgāšanās kā preses konference Stokholmā, kur viņš, nevarot izteikt vārdu “prezidē” nospļāvās, nebūtu stāstīšanas vērtas. Tā vietā varētu stāstīt, ka nu jau mums ir jauns Saeimas priekšsēdētājs. Tiesa, tāds, kurš nesaskata nekādas problēmas faktā, ka nāk no smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga kabatas partijas. Bet jautāts, ko viņš var pastāstīt par sevi un, vai viņam piemīt augstajam amatam nepieciešamās īpašības, Gundars Daudze nespēj intervijā LTV pateikt neko vairāk par to, ka ir ārsts.
Taču galvenais mans pirmdienas vakara stāsts būtu par premjera Kalvīša lēmumu atstādināt no amata KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu. Stāstītu par to, ka Kalvītis vairākkārt paudis neapmierinātību ar valdošajai koalīcijai neērto knābja šefu, par to, ka premjers pirmdien līdz deviņiem vakarā par savu lēmumu nebija tieši informējis tikai vienu cilvēku – Loskutovu pašu. Uzsvērtu, ka visas apsūdzības balstās uz slepenu informāciju, līdz ar to sabiedrībai nemaz nav iespējams spriest par to pamatotību. Stāstītu, ka šis nu jau ir mērķtiecīgs valdošā klana ceļš uz visu iespējamo tam nepakļāvīgo institūciju – Valsts prezidenta, LTV ziņu dienesta, tiesībsargājošo iestāžu – pakļaušanu savā kontrolē.
“Tāda sajūta kā nekad agrāk, vairs ne par ko nebrīnies, cenas pārtikai arī nu jau ir astronomiskas” vakarā man vēstulē no Rīgas rakstīja viens no tuviniekiem, šausminoties ne vien par notikumiem politikas lauciņā, bet arvien straujāko Latvijas tuvošanos ekonomikas krīzei. Vēl vairāki draugi sūtīja ziņas ar tekstu – tu esi laimīga, ka esi prom, jo tas vairs nav izturams. Taču prom būšana nepalīdz. Un, ja mēs vien atkal ar Danu pirmdien vakariņotu, es viņam sacītu, ka man ir bail par to, kas notiks ar manu valsti.