„Vairākkārt dzirdēts runājam, ka Dziesmu svētku kustība ir apdraudēta.
Es uzskatu, ka dziesmu svētku kustība ir nevis apdraudēta, bet, medicīniski izsakoties, tai ir koma. Un iemesls ir vienkāršs. Ir zudusi galvenā Dziesmu svētku kustības dalībnieku motivācija – patriotisms. Kā nekā - esam 21.gadsimta cilvēki, neticīgi un ciniski. Eiropeiski un slavoamerikāniski globāli.
Nelolosim ilūzijas – bieži vien dalībnieki svētkos piedalās, jo tie ir grandiozi. Svētkos piedalās arī tādēļ, ka tāda ir tradīcija. Un tādēļ, ka pateicoties šai kustībai, eksistē amatierkolektīvs, kurā dalībnieks darbojas. Bet vai tā ir pietiekama motivācija? Vai dalībnieki no tādas motivācijas gūst patiesu gandarījumu? Un vai no šīs motivācijas ir kāda ilgtermiņa jēga mūsu valstij?
Es ļoti priecājos, ka šodien tiek dibināta organizācija „Dziesmu svētku biedrība”. Jo tikai koordinēta un gudra sabiedriska rīcība Dziesmu svētku kustību spēs atmodināt no pieminētā komas stāvokļa. Esmu pārliecināts, tāpat kā Dziesmu svētku kustība ir pozitīvi ietekmējusi Latvijas vēsturi līdz šim, tā arī var ietekmēt nākotnē. Ja „Dziesmu svētku biedrības” darbība būs visaptveroša, tad tā atmodinās no komas stāvokļa arī mūsu tautu.
Lai šīs organizācijas darbība būtu sekmīga, piedāvāju sekojošus biedrības virsuzdevumus.
Virsuzdevums Nr.1 – formulēt Dziesmu svētku kustības jēgu un visu darbību pakārtot pamatjēgai.
Es piedāvāju
– nacionālpatriotisma un lojalitātes stiprināšana.
Virsuzdevums Nr.2 – apvienot latviešu tautu un visas sociālās grupas, sākot ar latviešu inteliģenci.
Apzināti saku
latviešu, nevis Latvijas. Domāju, pietiek būt tolerantiem. Ja mēs
necienīsim savu valodu, savas tiesības savā zemē, paši sevi un
savu tautību, kādēļ gan lai mūs cienītu citi?
Virsuzdevums
Nr.3 – piedalīties visos sabiedriskajos, ekonomiskajos, politiskajos,
u.c. procesos, arī tādos, kas nav saistīti ar dziesmu svētku kustības,
izglītības un kultūras norisēm valstī. „Dziesmu svētku biedrībai”
jākļūst par daudzskaitlīgāko biedrību Latvijā, tādējādi, jākļūst
par spēku, kas pozitīvi ietekmēs valstī notiekošos procesus.
Virsuzdevums
Nr. 4 – pārņemt „Nemateriālās kultūras mantojuma valsts
aģentūras funkcijas”.
Virsuzdevums
Nr. 5 – organizēt Vispārējos Latviešu dziesmu un deju svētkus,
kā arī skolēnu dziesmu un deju svētkus.
Uzdevumi pirmajam darbības gadam:
Uzdevums Nr. 1 – izveidot biedrības hierarhiju, kura paredzētu demokrātisku pārvaldes sistēmu.
Kā jau kordiriģents, minēšu piemēru, kā būtu organizējama kora nozares organizatoriskā hierarhija (dejotājiem un pūtēju orķestriem var izmantot līdzīgu principu):
Hierarhijas pirmais stāvs – „Latvijas kordiriģentu asociācija” (jau ir), „Vīru koru asociācija” (jau ir), „Sieviešu koru asociācija”, „Skolēnu koru asociācija” (tiek dibināta), „Senjoru koru asociācija”, „Dziedāšanas skolotāju asociācija” (jau ir), „Ārpuslatvijas latviešu koru asociācija”.
Hierarhijas otrais stāvs – katra pirmā stāva organizācija ievēl savu pārstāvi un izveido „Latvijas koru asociāciju”
Hierarhijas
trešais stāvs – „Latvijas koru asociācija”, kopā
arī līdzīgi izveidotām „Tautas deju asociāciju”,
„Pūtēju orķestru asociāciju” un „Folkloras biedrību”
deleģē savus pārstāvjus „Dziesmu svētku biedrībā”.
Šis smalkais dalījums panāktu demokrātiskāko pārvaldes ievēlēšanas sistēmu, kas, likumsakarīgi, nodrošinātu arī dalībnieku citu interešu ievērošanu, piemēram, godīgu un atbilstošu virsvadītāju iecelšanu vai atcelšanu, māksliniecisko programmu un koncepciju izvēli, finansējumu piešķiršanu. Un pats galvenais – šāds smalks dalījums deleģētu mums (dalībniekiem) pienākumu pašiem būt aktīvākiem. Cik ilgi domāsim, ka kāds nāks un kaut ko darīs mūsu vietā?
Ir skaidrs,
ja biedrībai nebūs apakšinstitūcijas (nodaļas, apakšasociācijas),
tās darbība nebūs efektīva.
Uzdevums Nr.2 – piesaistīt finansējumu no biedru iemaksām, privātu un juridisku personu ziedojumiem, pasākumu organizēšanas, valsts un pašvaldību iestādēm, citām organizācijām.
Uzdevums Nr.3 - Organizēt un iesaistīties visos pasākumos, kas nodrošina Dziesmu svētku kustības tradīciju nepārtrauktību.
Uzdevums Nr.4 – pārstāvēt Dziesmu svētku pamatnozaru – kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folklora – dalībnieku intereses Valsts un pašvaldību iestādēs, piemēram, cīnīties par finansējumu piešķiršanu darbības nepārtrauktībai.
Pārējie uzdevumi
jau šobrīd ir pietiekami izklāstīti biedrības statūtos (www.dziesmusvetkubiedriba.lv)
Daži no manis uzskaitītajiem virsuzdevumiem klātesošajiem šķitīs vai nu pāragri, vai arī pārāk ekstrēmi.
Es viņiem atbildēšu tā: ar savu kautrīgumu un bezdarbību esam nonākuši tur kur esam – tiek apšaubīts Dziesmu svētku kustības nozīmīgums...
Pietiek pa kaktiem gausties, ir laiks pašiem ietekmēt procesus, kas ietekmē mūsu dzīvi un valsti.
Lai Jums veicas!