Tā vien liekas, ka bibliotēka ir kļuvusi fetiša objektu. Godmanim ar Demakovu tas ir „simbols“, Rimšēvičam „laba lieta“ ekonomikai, Grostiņam, Saskaņas centram un citiem populistiem bibliotēka ir iespēja demonstrēt savas rūpes par pensionāru dzīves līmeni. Gan tie, kas šo projektu dedzīgi aizstāv, gan tie, kas to apkaro, šķiet ir aizmirsuši, kāpēc mums vajag jaunu Nacionālo bibliotēku.
Bibliotēka nav vajadzīga kā dizaina objekts pilsētas ainavā vai kā neizprotams „simbols.“ Mums jaunu bibliotēku vajag, jo patiesībā mums bibliotēkas NAV! Jā, Latvijā nav NEVIENAS bibliotēkas šī jēdziena modernā izpratnē. Tas, ka Rīgā ir daudz ēku, kuras piebāztas ar grāmatām, šīs ēkas nepadara par bibliotēkām. Bibliotēka nav vien grāmatu glabātuve; tā ir vieta, kur informāciju ne tikai uzglabā, bet arī ērtā, ātrā un pilnīgā veidā informāciju nodod tās lietotājam. Diemžēl Nacionālā bibliotēka tādā veidolā un situācijā, kādā tā ir tagad, nespēj pildīt savas funkcijas un patiesībā nelietderīgi tērē valsts naudu, jo nespēj būt par efektīvu informācijas tālāknodošanas vietu.
Kā gan LNB spētu būt efektīva, ja tā, visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas nav varējusi pilnvērtīgi uzkrāt informāciju (iegādāties grāmatas). Zinu, ka 2006.gadā LNB jaunu grāmatu iegādei tērēja 156 tūkstošus latu. Kas ir 156 tūkstoši jaunām grāmatām? Tas ir tieši nekas, ja ņem vērā, ka Rietumeiropas bibliotēkas jaunu informācijas nesēju (grāmatu un datubāžu) iegādei tērē miljonus (desmitiem miljonu) latu. Mums, lai spētu atgūt okupācijas laika informācijas un iespēju badā nokavēto ir jātērē tik pat daudz naudas, ja ne vēl vairāk, jo kvalitatīvas informācijas trūkums veicinās mūsu valsts intelektuālo atpalicību.
Visiem tiem, kuri runā par bibliotēku un tās celšanu, vajadzētu saprast, ka ēka jau nav mērķis, bet gan tikai un vienīgi līdzeklis—līdzeklis veidot unikālu, grandiozu un nozīmīgu zināšanu krātuvi. Lai to izdarītu, nepietiek iztērēt 160 miljonus latu. Zinu, ka LNB komanda rūpīgi strādā, lai veidotu jaunās bibliotēkas krājumu, kas pilnībā attaisnotu dārgās ēkas celtniecību, bet ja valsts turpinās tērēt miljonus betonam, ne grāmatām, gala rezultātā mēs iegūsim daudzmiljonu projektu bez pievienotās vērtības.