Kādēļ cilvēki ļoti cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem?

Bet, ja jāatbild jautajuma "precizējumam" - "kāpēc tos ekspluatē un ēd?" (skat. 1. komentāru): Manuprāt, dzīvniekus ekspluate un ēd, jo ši tradīcija saglabājusies no aizlaikiem, kad vīrieši sāka izmantot sievietes, dzīvniekus un citus vājākos par savu īpašumu. Laika gaitā lielākā daļa vājāko (vismaz daļā pasaules) vismaz formāli ir atbrīvojušies no īpašuma statusa, bet ne dzīvnieki. Dzīvnieki nespēj iet mītiņos, protesta akcijās un rakstīt sev aizstāvības runas, tāpēc tie kā vājākie joprojām tiek plašos apmēros izmantoti.

Sveiki! Arī es esmu Sandris un mēdzu izteikties šajos jautājumos. Bet neviens no iepriekšējiem Sandru komentāriem nav mans :) S.Ā. Bet nu par manu viedokli jautājumā "Kādēļ cilvēki ļoti cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem?" Protams, ir nepieciešams vienoties, ko saucam par cietsirdību - vai cietsirdība vienmēr ir tīša un apzināta rīcība jeb tomēr par cietsirdību var saukt arī, piemēram, gaļas industrijas atbalstīšanu. Manā skatījumā gaļas ēšana ir sava veida cietsirdība, jo mana mīkstā sirds dzīvnieku ieslodzīšanu, pakļaušanu cilvēka izvēlētiem dzīves apstākļie + nogalināšanu nepieņem. Bet no kurienes tas? Viena no atbildēm - dzīvnieki mūsu sabiedrībā atrodas īpašuma jeb mantas jeb daļēji lietas statusā, ar ko tās īpašnieks var izdarīties ārkārtīgi brīvi. Dzīvnieka īpašnieks var jebkurā brīdī nolemt - ai, špricēšu to lopu nost! Nopirkšu jaunu - smukāku / gardāku / mīlīgāku utt. Manuprāt, šī rīcības brīvība attiecībā uz dzīvniekiem lielā mērā rada idejas par kaķu likšanu mikroviļņu krāsnīs utml. Ticu, ka, ja dzīvnieki netiktu tik milzīgos apjomos izmantoti un nogalināti t.sk. ēšanai, cilvēki izturētos pavisam savādāk.

sandris » maks 29.07.2008 08:37 nav tas Sandris, kas kādreiz ko te pasaka, bet neko darīt, nāksies izmantot hakera zināšanas, ja tā turpināsies. Nu vienīgi es rakstu ar lielo burtu, . Laikam jau kādam mans vārds iepaticies.

radījumi, kuri cietsirdīgi /necilvēcīgi/ izturas pret dzīvniekiem nav cilvēki, bet necilvēki.

ja nogalina cilveeku, vai arii tad ir svariigs apstaaklis - vai vinjam vairaak saapeeja, vai mazaak? un par to cukura liimeni un kaut kaadaam HVZ probleemaam - miits, absoluuti preteeji!

Viens no iemesliem ir cilvēku zemais kultūras un izglītības līmenis. Es domāju attiecībā pret mājas mīluļiem. Televīzijā var redzēt, ka rietumu bērnu iestādēs audzētājs ierodas ar savu zvēriņu vai putnu, prot interesanti atklāt sava mīluļa paradumus, spējas,kopšanu. Dzīnieciņš ir vērtība. Ja kaķi izmet ārā - sods Anglijā ir 7000 mārciņas, vai tā tiešām ir patiesība? Pie mums avīzes un žurnāli gadu gadiem apdzied jaukos mājdzīvniekus, bet neviena vārda par likumiem Latvijā, kas sen esot pieņemti. Kur tad tie ir noslēpti? Mūsu mikrorajonā ir bērni, kuri ar kaķeni medī kaķus, ar plaukšķenēm traumē pieķēdētos suņus. Pat mazas meitenītes zina, ka var paņemt bezsaimnieka kaķēnu uz mājām rotaļām, bet kad vecāki nāk mājās ,atkal mest ārā. Nav nekādas vajadzības rūpēties. Mūsu televīzija tieši otrādi - rāda vietējo bagātnieku ar pērtiķi dzīvoklī. Ja raidījuma vadītājam nav jausma, ka tā ir nežēlīga izturēšanās, ko var gaidīt no skatītājiem bērniem. Tiem noteikti vajag dzīvu spēļlietiņu

Manuprāt lopiņam no emocijām nebūs nekāda labuma. Cita lieta sakarīgi turēšanas apstākļi - neviens galu galā neliedz ieviest ko vēl labāku kā Eiropā, kā arī efektīvas kaušanas metodes - lai pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk. Bet par to nepieciešamību - vīriešiem gaļa tiešām nav obligāta, taču sievietēm auglīgā vecumā, kā arī augošiem bērniem un slimniekiem-obligāti, jo gaļu var sagremot praktiski jebkurš, taču tiklīdz nonāk līdz augu valsts produktiem, tā sākas problēmas ar glutēnu un cukuriem.....

Jā, tā būtu jābūt- tā kāTu to raksti, bet tā nav, man nav nekas (daudz) pret gaļēdājiem(kaut to neuzskatu par " nepieciešamības diktētu" ), kā redzi, cilvēks pat to uzskata par normu - nokaut, bez jebkādu emociju klātbūtnes, tas ar vel - nu tā..., bet kādos apstākļos šīe putni tiek turēti šīs dažas nedēļas kamēr no viņiem spiež ārā olas, ne tikai putni, vai esi redzējis, tā saucamos, piena sivēnus - ceptus un pēc tam piesmietus(" izdekorētus" )- ar olīvēm acu vietā, un salātu lapām sastūķētām sivēna mutē... varjaubūt tā ir norma, bet es to uztveru kā jebkuru dzīvnieka mazuli, bezjūtīgi pieņirgtu.

Cietsirdība nav dzīvnieka izmantošana pārtikā. Tādiem mērķiem nokaušana ir racionāla , nepieciešamības diktēta rīcība, kur nav nekādas cietsirdības klātbūtne, ņedrīkstētu būt arī kāvēja sadistisks prieks. Ja tādu pamana, darbinieks nekavējoties jāatlaiž. Cietsirdību izraisa naids pret kaut ko, bet kāds gan var būt naids pret ēdienu, kaut tas ir dzīvnieku izcelsmes.

Parasti tie ir progresējošu kompleksu mocīti subjekti, pie kam vistrakākais, ka vardarbība bieži vien maina adresātu cietsirdību pielietojot pret bērniem. Vēl spilgti izpaužas gļēvulības klātbūtne, jo no spēkos līdzvērtīgiem baidās.

DAUDZI ĻAUDIS NESPĒJ AIZDOMĀTIES TĀLĀK PAR SAVU LABKLĀJĪBU, TAS IR AUGSTA LĪMEŅA EGOISMS, JĀ ARĪ VISTA TAI MAZAJĀ BŪRĪ, IZMOCĪTA DIENASGAISMAS MŪŽĪGĀ TRANSĀ IR JŪTOŠA BŪTNE, UN IEDOMĀJIETĪS - KAS TĀS IR PAR GARDĀM OLĀM! UN ŠIE BALTIE SPAINĪŠI AR MARINĒTAJIEM AROMĀTU PIEDZĪTAJIEM GAĻAS KUNKUĻIEM....

Interesanti, kāpēc tu uzskati, ka, piemēram, tomātiņam nesāp, kad tu to ēd. Tāpēc, ka tas neskraida riņķī un nebļaustās? Vai arī tu atzīsti, ka tomātiņam sāp un proti pārtikt no zila gaisa. Savukārt, es, piemēram to neprotu. Tāpat es zinu, ka izstrādājot tās zāles, kas man palīdz nodrošināt puslīdz pieņemamu dzīvi, tika nobeigts ne viens vien dzīvnieks. Taču kaut kā neesmu redzējusi hamameļus rindā piesakoties eksperimentiem.....

Redz, cienītais, es gan domāju, ka sodi nelīdzēs. Cilvēks savu agresiju izrāda uz vājāko, tāpēc cieš bērni un arī dzīvnieki. Bet agresiju rada paša cilvēka nespēja tik pāri visiem dzīves grūtumiem, kā arī masveida radītās phihozes. Jā arstē ir sabiedrība un tad arī dzīvnieciņiem būs vieglāk, bet ārstēšanu nevar veikt ar naida eskalāciju visur un par visu! Ir ko domāt, bet domātāju paliek arvien mazāk, jo visur tikai PR mašina brauc pāri.

Tapēc, ka sabiedrība atbalsta un pieļauj dzīvnieku izmantošanu gaļas un piena industrijā, ādu un kažokādu ieguvei, cirkā, zoodārzos, eksperimentos. Bet ārpus šī plaši pieņemamā - vienmēr būs defektīvi indivīdi, kam patīk mocīt kādu, vēlams vājāku un nesodīti. Turklāt Latvijā trūkst precedenta, kad kāds dzīvnieku mocītājs būtu saņēmis gan maksimālo sodu, gan reālu sabiedrības nosodījumu - BTW sveicieni Bušmeisterei un advokātam Kozlovskim.

Pie mums pie psihologa iet skaitās nepopulāri (sak, neesmu takš slims), taču kompleksi dīda, tāpēc jāatrod kāds vājāks pār kuru izgāzt savas emocijas. Savukārt, ja runājam par ēšanu un ekspluatēšanu: ēdam mēs gaļu, nevis dzīvniekus un, ja tiek ievēroti labturības principi, gaļas lopiņam/putniņam nemaz tik slikti neklājas. Arī ar nostrādināšanu nav tik vienkārši - parasti tās tomēr ir normālas attiecības ar bara vadoni (cilvēku). Protams, ja šis cilvēks rūpējas, lai dzīvnieks būtu paēdis, dzīvotu siltumā un sausumā, kā arī tiktu savlaicīgi ārstēts no kaitēm.