Kāds ir Latvijas valsts pastāvēšanas mērķis?

Latvijas valsts funkcija šos gadus acīmredzami nav bijis ne iedzīvotāju labklājība, ne arī kultūra. Tas kāpēc šauru grupām un partiju virsotnēm ir vajadzīga valsts ir tāpēc, ka ar tās palīdzību bīd'itu savus projektus, kuros var labi nopelnīt. Nu nav taču viņu mēŗkis kaut kāds mistisks Latvija suzplaukums un tās iedzīvotāju labklājība. Tāie otrādi - tā ir vienaldzīga un mazsvarīga - un vienalga, cik cilvēku te dzīvo un dzīvos un kādos apatsākļos, izglītoti, veseli un ar bagātu kultūru vai tieši otrādi.. Latvija nu Eiropā ir tāds dabiska melnā avs, kurā neviens necer ieguldīt, jo taču nākotnes lielas šia valtsij nav - ja ar Eiropako atmet, tad ar saprot, ka tā ir maksa par šo ES buferzonas uzturēšanu. bet, ka kaut kādas perspektīva sšai vietai - to nu ir sapratuši, ka nav. gaklu galā arī tāda svieta sdroši vien ir vajadzīgas - kur nogrūst, piem kādus radioaktīvos atkritumus, piem.

Ak, čelovek, ja būs tik abstrakts mērķis, tad zini, ka viss turpināsies pa vecam- latvieši brīvi bēgs no "brīvās" Latvijas uz Īriju u.c. brīvi bagātināties ar svešzemju kultūras pērlēm, pakā "peniski"(šis skaitās lamu vārds) aizmirstot latviešu valodu u.t.t. Mīļais čelovek, ar šādiem abstraktiem mērķiem mēs jau esam 20 gadus baroti no politikāņu puses un redzi, kādā miskastē esam nonākuši. Ja tu neesi no šīs stulbeņu varzas, tad nedziedi viņu meldiņā, bet domā konkrēti, nevis poētiski. Poēzija lai paliek dzejnieku darbības sfēra.

Ak kungs - mērķis ir brīva un garīgi bagāta tauta (Latvijas tauta, - kā to savulaik pirmajā Satversmē [1922] iedabūja Miķelis Valters; protams, ne bez domubiedru atbalsta). Nekādu citu - nopietnu, vērā ņemamu - mērķu nav.

Jēga- saglabāt latviešu nāciju. Mērķis ( jābūt konkrētam- izmērāmam un ātrāk vai vēlāk izpildāmam, bet cieši saistītam ar jēgu)- es piedāvāju šādu mērķi: " ekonomiskajos un sociālajos rādītājos panākt un apsteigt pārjūras zemi Zviedriju." Varbūt šāds mērķis var šķist grūti sasniedzams, bet mērķim ir reizē jābūt kā skaistai vīzijai, kas dod intrigu spēku mobilizācijai. Ja kas, futbolā zviedrus esam jau uzvarējuši un hokejā arī!

Saukli "krievi ir padomju tauta" izdomāja interfronte, kas būtībā nodarbojās ar nacionālā naida kurināšanu (cerot uz konfliktu, kas ļautu PSRS ieviest karastāvokli). Neskatoties uz to, ka šovinisti mēģina uzstāties "visu krievu" vārdā, atbalsts viņiem ir daudz mazāks nekā varētu gaidīt.

Katram, vienalga brīvam vai nebrīvam, var būt vajadzība izdot vairāk nekā viņam pašlaik ir, un ir tikai viena iespēja kā to darīt - aizņemties. Un neviens "absolūts" tā nemaz nevarēja "paziņot par maksātnespēju kad vien gribēja", jo tas nozīmētu nekad vairs nedabūt jaunus aizdevumus. Daži valdnieki mēģināja izdot monētas ar pazeminātu dārgmentāla saturu, pazeminātu svaru vai nodokļus ņēma sudraba naudā, bet izmaksāja vara naudu. Dabistiski, iedzīvotāji nemaz nejutās slikti no šīs prakses un dažreiz aiz lielas laimes pat dumpojās :D

Kamēr reliģisko kultu avis sēž un gaida, kamēr "dievs" viņu vietā domās un darīs, brīvie cilvēki dara paši. ____________________________ Nav tāda baušļa gaidīt, gluži pretēji mazdūšiba un slinkums skaitās netikums.

Bet tu pamēģini! Momentā būs Krievijas okupācija un nekāds NATO pēc tam nespēs palīdzēt.

Labāk būtu nevis daudzveidīgu bet vienotu sabiedrību. Daudzveidīga viņa ir šobrīd.

Latvijas mērķi var saniegt viegli, jādekolonizē Latviju!

Pilnīgi pievienojos! Tīeši šādiem ir jābūt mūsu valsts mērķiem. Tāpat kā katras valsts mērķim. Balstoties tikai uz ekonomisko labklājību vien, tiešām zūd valsts pastāvēšanas jēga, jo labklājību var iegūt arī jebkuras citas valsts sastāvā. Tur noteikti nav jābūt savai valstij. Lielākā problēma ir apstāklis, ka pat šajos laikos dzimušie, mēs visi nākam no Padomju Savienības, kur izvērstā totālā "sovjetizācija" un jaunas vēsturiskas cilvēku kopības - padomju tautas - radīšana gāja pilnā sparā. Liels skaits Latvijas cilvēku praktiski par tādu tautu arī kļuva, viņi pievienojās Atmodai, cerot uz labāku dzīvi, ne uz dzīvi nacionālā valstī. Tāpēc tagad šāda valsts ideja tiek uztverta kā nacionālisma sludināšana. Un to saka, ne tikai cittautieši (Maskavas balsu klausītāji), bet arī liels skaits latviešu. Latvijas problēma slēpjas apstāklī, ka 80-to gadu beigās Latvijā, līdzās latviešiem, krieviem, baltkrieviem, lietuviešiem, čigāniem uc. dzīvoja arī daudzskaitlīgās padomju tautas pārstāvji, kuri 90-tajos zaudēja savu valsti PSRS. Neņemot to vērā, radīsies milzu grūtības sasniegt Latvijas mērķi. Tādas jau ir tagad, kad tiek jaukti dažādi jēdzieni: krievi un padomju tauta, piemēram. Liekot visu laiku vienādības zīmi starp šiem jēdzieniem, krievi tika atgrūsti no Atmodas, kurai sākumā daudzi pievienojās. Tagad esam atnākuši līdz rezultātam - faktiskai divkopienu valstij. Ir vajadzīga saskaņa un te nav runa par zināmo partiju bloku.

The source of degeneracy, which may be remarked in free governments, consists in the practice of contracting debt, and mortgaging the public revenues, by which taxes may, in time, become altogether intolerable, and all the property of the state be brought into the hands of the public. This practice is of modern date. DUTCH first introduced the practice of borrowing great sums at low interest, and have well nigh ruined themselves by it. Absolute princes have also contracted debt; but as an absolute prince may make a bankruptcy when he pleases, his people can never be oppressed by his debts. In popular governments, the people, and chiefly those who have the highest offices, being commonly the public creditors, it is difficult for the state to make use of this remedy, which, however it may sometimes be necessary, is always cruel and barbarous. This, therefore seems to be an inconvenience, which nearly threatens all free governments; especially our own, at the present juncture of affairs. And what a strong motive is this, to encrease our frugality of public money; lest for want of it, we be reduced, by the multiplicity of taxes, or what is worse, by our public impotence and inability for defence, to curse our very liberty, and wish ourselves in the same state of servitude with all the nations that surround us?

nepagāja ne divdesmit gadi, kad dižgalvās uzrodas jautājums par šis valsts jēgu!

Padomju lumpeņi nav gatavi pat dzīvei mūsdienu sabiedrībā, jo prot tikai sēdēt, vaidēt un prasīt visu gatavu. Ko viņi iesāks pirmatnējā mežā? Nabadzība, biedri demagog, ir tad, kad tev nav tā, kas tev vajadzīgs. Ja tu trešajā ledus laikmetā pliks kā zutiņš klabini zobus neapkurinātā alā, jo neproti iegūt uguni, un jau trešo dienu neesi ēdis, tad esi nabags pēc jebkura standarta. Un es nedomāju, ka tev būtu prāts dzīt demagoģiju tādā situācijā. Demagoģiju var dzīt labi nodrošinātie, tukši spriedelējot par situācijām, kādu viņu dzīvē nav un nekad nebūs.

Dzīve nav konkurss par skaistāko tukšo frāzi, dzīve ir lēmumi, kurus tu pats pieņem, pats izpildi un pats uzņemies atbildību par sekām.