Ja pats vēlies veikala bezmaksas maisiņus vari ņemt cik gribi, protams, kamēr pārdevēja un apsargi nesāk iebilst. Plastmasas maisiņus izmanto visi, tos cilvēki ņem, izlieto vienu reizi un izmet. Tāda „kulīšu kultūra“ ir izveidojusies Latvijā.
Brīvdienās izbraucot ārā no pilsētas, pa autobusa logu es pamanīju no sākuma plastmasas maisiņu pļavas, tad maisiņu mežus un brīžiem maisiņu kokus. Visur kur brauc var redzēt vējā plandošos maisiņus. Maisiņi, ja vien tos kāds nenovāc, var nogulēt zemē un karāties kokos ļoti ilgi, viņi, kā jau plastmasa, nesatrūd. Valdot patērētāju kultūras bumam, kurā visu iepirkto vajag arī kārtīgi iepakot, maisiņi pļavās, mežos un pagalmos tikai aug skaitā nevis izzūd.
Kā atbrīvoties no plastmasas maisiņu invāzijas apkārtējā vidē? Pēdējo gadu valdības, kurās visās ir bijuši arī „zaļie,“ šķiet neko nav izdarījušas, lai plastmasas maisiņu lietošanu ierobežotu. Citās valstīs, piemēram, Vācijā, plastmasas maisiņus veikalos nedāļā par velti, ja vēlies pirkumu kaut kur ielikt, vai nu iegādājies lētu papīra turziņu, lielu plastmasas maisu par dārgāku naudu, vai arī izmanto līdzpaņemto lina tīkliņu. Šķiet ar tirgotāju pašiniciatīvu šeit nebūs līdzēts. Varbūt valdība varētu noteikt kādū īpašu nodokli plastmasas maisiņiem, lai tirgotājiem būtu izdevīgāk piedāvāt videi draudzīgākus iesaiņojuma veidus.
Diemžēl arī pircēji (mēs!) savus ieradumus nemainīs, ja finansiāli izdevīgāk nekļūs plastmasas maisiņu vietā izmantot līdzpaņemto auduma maisu vai arī iegādāties papīra turzu. Tikai uz saprātīgu ļaužu labo gribu te laikam nevar paļauties.
Līdzīgi kā plastmasas maisiņi savu uzvaras gājienu turpina plastmasas pudeles, kuras gandrīz neviens nav ieinteresēts savākt. Kāpēc gan arī Latvijā, kā Igaunijā nevarētu iekasēt atsevišķu samaksu par plastmasas pudeles iegādi un šo naudu atdot tad, kad plastmasas pudele tiek atgriezta tirgotājam. Ja šī oranži-violeti-zaļā valdība kaut ko darītu, lai izskaustu plastmasas maisiņu alejas, gatves un pļavas, kā arī plastmasas pudeļu mežus, tā pierādītu, ka tai rūp valsts kurā mēs dzīvojam. Iespējams, kārtojot varas koncentrāciju savās rokās un aizstāvot saimniekus viņi nav pamanījuši plandošās kulītes dzimtenes ārēs.