Lai ir dzīvs

oktobrī muzejā jau noticis pirmais pasākums — starptautisks seminārs Rīgas grafiķu biedrība (1928—1938). Ekspozīciju papildinājuši divi dāvinājumi — pēc R.Sutas skicēm 30.gados Kuzņecovas porcelāna rūpnīcā darināts šķīvis, mājās atgriezusies arī viņa pīpe. "Mums jauna muzeja atklāšana ir liels prieks. Manā darbībā vairāk ir iznācis muzejus slēgt — ir bijis jāšķiras no Teodora Zaļkalna un Gustava Šķiltera memoriālajiem muzejiem," Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, kas darbosies kā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiāle, atklāšanai veltītajā preses konferencē uzsvēra LNMM direktore Māra Lāce. Memoriālais muzejs Elizabetes ielā 57a, dz.26 (5.stāvs) ir mākslas zinātnieces, TV žurnālistes un lieliskās mākslas pedagoģes Tatjanas Sutas mūža lolojums — testamentā ierakstītā vēlēšanās, kuru pati diemžēl nepaguva sagaidīt. Dzīvokļa pārvēršana par memoriālo muzeju bijis sarežģīts process. 40 gadu tas bijis komunālais dzīvoklis, kam cauri gājuši daudzi cilvēki ar savām atstātajām pēdām. Pirmoreiz tajā ienākt iespēja radās 80.gadu beigās, un T.Suta varēja uzsākt savu dzīves misiju — popularizēt savu vecāku — klasisko modernistu R.Sutas un A.Beļcovas mantojumu. Dzīvoklis bija ļoti sliktā stāvoklī, tika uzmeklēti labākie restauratori — atjaunotas ir gan mēbeles, gan gleznas, gan R.Sutas un A.Beļcovas apgleznotie porcelāna trauki, gan koncertflīģelis. "Šī vieta, kas 30.gados iezīmējās Rīgas kultūrvidē un ko neatkarības gados tik neatlaidīgi uzturēja dzīvu Tatjana Suta, būtu pelnījusi, lai šeit nāktu cilvēki," uzsvēra M.Lāce. Par to, lai dzīvoklis, kur vienmēr pulcējušies mākslas cilvēki, kur notikušas T.Sutas leģendārās lekcijas Kultūras akadēmijas studentiem, nepārvērstos par stīvu piemiņu, ierīkojot ekspozīciju, daudz domājušas muzeja vadītāja Baiba Vanaga, kolekcijas glabātāja Nataļja Jevsejeva, un māksliniece Anna Heinrihsone. Ekspozīcija veidota kā stāstījums par abu mākslinieku trīs dzīves aspektiem — radošo darbību, sabiedrisko dzīvi un ģimeni, pasniegumā saglabājot radošo nekārtību un cilvēcisku pieskārienu. Būs arī iespējams redzēt R.Sutas tēlojumu filmā Kaugurieši (1941) un T.Sutas vadītos raidījumus par mākslu, pastiprinot šo personību klātbūtnes sajūtu. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs iecerējis veidot savas telpas kā vietu, kur pulcētos dažādi kultūras procesā ieinteresēti cilvēki. Tiek plānots regulāri organizēt dažādus pasākumus, kas aptvertu tās kultūras jomas, ar kurām bija saistīti abi mākslinieki un viņu ģimenes locekļi — vizuālā un lietišķā māksla, teātris, kino, mākslas zinātne, televīzija, mūzika u.c. 26.oktobrī notiks Svētdienas sarunas muzejā — tikšanās ar muzeja vadītāju Baibu Vanagu. Kā pastāvīgs cikls iecerēts Tatjanas Sutas salons — sarunas un tikšanās ar cilvēkiem, kas bijuši viņas bieži viesi. Pirmā tikšanās — 30.oktobrī. Muzeja speciālisti piedāvā arī ekskursijas latviešu, krievu, angļu un vācu valodā.