Tautas laime kā publiskās pārvaldes mērķis ir krietni sens. Daudzi līderi - patiesāk vai />liekulīgāk - ir centušies to padarīt par politikas vadmotīvu. />Spilgtākais piemērs šajā ziņā ir Himalaju kalnu augstumos esošā Butānas karaļvalsts. Absolūtajā monarhijā, kura ir praktiski izolēta no pārējās pasaules, oficiālā valsts un sabiedrības attīstības mēraukla jau kopš 1972. gada />ir iekšzemes laimes kopapjoms (Gross National Happiness), kuru Butānā lieto iekšzemes kopprodukta vietā. />Himalaju karaļvalstī laimes prioritāte pār materiālajiem labumiem tiek nodrošināta ar visai />radikālām metodēm: reklāma nav atļauta, televīzija tika ieviesta tikai 1999. gadā, daudzi kanāli (tie, kuri, valdniekaprāt, neveicina laimi) joprojām ir aizliegti – tāpat kā plastmasas maisiņi un tabaka./>
Tomēr laimes un apmierinātības sajūtas radīšana pavalstniekos nav tikai kalnos izolētu monarhu rūpe. Arī cietviet pasaulē valdību konsultanti lauza galvas par to, kā padarīt pilsoņus laimīgākus, un kā pareizi izmērīt šo laimi. Piemērām, Blēra valdības politikas stratēģijas plānošanas nodaļa 2002. gadā nāca klajā ar ziņojumu un politikas ieteikumiem valdībai vispārējās apmierinātības ar dzīvi palielināšanai. Arī Latvijas politikā ar laimes jēdziens nav pilnīgi jauns. Piemērām, 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā 0.88% balsu ieguva vēlēšanu apvienība "Latvijas laime", kurā ietilpa arī Muļķu partija un Ārstu biedrības līderis Pēteris Apinis)./>
Latvijas iedzīvotāju laimes un apmierinātības ar dzīvi indeksi salīdzinoši ar citām valstīm neizskatās bezcerīgi. Protams, Eiropas sabiedrību vidū mēs esam kaut kur lejasgalā, stipri tālu no dāņiem un holandiešiem, tomēr jūtamies ievērojami laimīgāki nekā, piemērā, bulgāri un rumāņi (skat. Eirobarometru 273). />Nesenais Eirobarometra pētījums arī konstatē, ka Latvijas iedzīvotāji ir vieni no pašiem optimistiskākajiem Eiropas Savienība attiecībā uz nākotnes labklājību. Un, protams, gandrīz pēdējā vietā uzticības ziņā varas institūcijām. Esam tādi />ne visai laimīgi un varai neticīgi, bet uz „trekniem gadiem” ceroši pilsoņi/>. />Šī optimisma un neticības varai kombinācija, iespējams, atstāja ietekmi arī uz pilsoņu līdzalības līmeni nesenajā referendumā./>
Ekonomisti gan par šo optimismu jau ir krietni norūpējušies, jo tas drīzāk ir stimulējis patēriņu ("ātru laimi"), nevis uzkrājumus liesākām dienām. Tomēr jau samērā drīz iespējamo ekonomisko problēmu laikos naudu patiešam nāksies kompensēt ar citur rodamu laimes sajūtu. />Vienu laimes formulu savā runā Saeimā piedāvāja Valdis Zatlers - „laimīgu sabiedrību var panākt tikai tad, ja visi Latvijas ļaudis atbildīgi iesaistās valsts dzīvē”. Redzēsim, kā šī viņa cerība īstenosies un cik par to būs gandarīti Zatleru ievēlējušie tautas priekšstāvji...
P.S. Interesanti un populārzinātniski par laimes formulām var lasīt BBC interneta vietnē http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/happiness_formula/4783836.stm/>