Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir nolēmusi slēgt Latvijas Policijas akadēmiju (LPA). Kaut arī saprotu ministres argumentus, esmu pārliecināts, ka lēmums ir pārsteidzīgs un nepareizs.
Esmu strādājis LPA no 1991. līdz 2004. gadam – no asistenta līdz asociētajām profesoram, no milicijas kapteiņa līdz policijas pulkvežleitnantam. Zinu, ka LPA ir absolvējuši simtiem augstas klases speciālistu, liela daļa no viņiem joprojām strādā policijā un gādā par iedzīvotāju un valsts drošību. Man nav kauns arī par daudziem no tiem, kuri atstājuši dienestu, jo valsts nespēja viņus motivēt palikt strādāt policijā, valsts nespēja samaksāt pienācīgu atalgojumu par bīstamo darbu sabiedrības labā.
Tomēr visvairāk man sirds sāp tieši par policijas darbinieku ar augstāko izglītību sagatavošanu. Pietiek tika caurskatīt LPA un Latvijas Universitātes (LU) studiju programmas, lai saprastu, cik nopietni atšķiras šo augstskolu programmas. Tieši LPA spēj sagatavot speciālistus, kuriem pēc augstskolas absolvēšanas nav nepieciešama papildus apmācība policijas darba specifikai, kā tas būtu LU gadījumā.
Penitenciāras koledžas, Policijas koledžas un Robežsardzes koledžas atdalīšana no LPA savulaik bija pārsteidzīga un ir kārtējais piemērs valsts līdzekļu izšķērdīgai izmantošanai.
Valdība tagad apgalvo, ka taupības resursi ir izsmelti. Tā nav. Apvienojot visas rakstā minētas izglītības iestādes LPA paspārnē (gan tiešā, gan pārnesta nozīmē), būtu iespējams pārcelt praktiskajā darbā vairākus administratīvā darba veicējus, atrast labāku pielietojumu ēkām un nodrošināt gudru, zinošo un profesionāli spējīgo policistu, robežsargu un cietumu apsardzes darbinieku sagatavošanu, kuru darbs, ņemot vērā ekonomiskās krīzes sociālās sekas un noziedzības pieaugumu, valstij un sabiedrības būs ļoti nepieciešams.