1989. gadā mākslinieks Leonards Laganovskis radīja gleznu Filmas beigas – padomju laikos dzīvojušajiem tik pazīstamo kinostudijas Mosfiļm pēdējā kadra latvisko versiju, kas ironiski un ļoti tieši norāda uz veselas ēras aiziešanu. 80. gadu beigās mākslinieka tēls Latvijas sabiedrības uztverē asociējās ar progresu, ideāliem, uzdrīkstēšanos un, jā, ar mīlētu eliti. Pēc neatkarības atjaunošanas zuda ideoloģiskie ierobežojumi un cenzūra. Taču 90. gadi nozīmēja arī spēju pielāgoties tirgus ekonomikai un samierināšanos ar statusa zaudēšanu. Sabiedrībā, kuras dzīvi diktēja naudas maiņas un skarba sadzīve, mākslinieks palēnām zaudēja garīgā līdera oreolu un māksla kļuva par lietu, kas “nav pirmā nepieciešamība”. Ieslīdēja marginālā zonā, kur pulcējās intelektuāļi, pāris kolekcionāri, pietuvinātie un procesā iesaistītie. Kopš tā laika mākslas aina ir mainījusies kardināli – gan no institucionālā, gan mākslas valodas, izteiksmes veidu un radošo iespēju skatupunkta. Kā šodien jūtas mākslinieki – pasaulē, kuru satricinājusi ģeopolitika un kur jau atkal atskan, ka mūzām labāk paklusēt? Kāda ir mūsdienu mākslinieku loma un kāds ir viņu statuss Latvijā?
Sarunu vadīs Arterritory.com redaktors Sergejs Timofejevs. Dalībnieki: Agnese Logina, Artūrs Virtmanis, Darja Meļņikova, Ēriks Stendzinieks, Indriķis Ģelzis, Leonards Laganovskis.
Izstāde Tīrs griezums (kurators: Artūrs Virtmanis) Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā skatāma līdz 2026. gada 11. janvārim. Izstādi organizē Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.