“Es pārvaldu dažādas tehnikas, tāpēc “produkts”, ko ražoju, ir ļoti dažāds... Katra ideja prasa savu pieeju – es varu uzbūvēt māju, es varu ražot papīru, varu no metāla kaut ko uztaisīt… ar naglu varu attaisīt durvis un konservu bundžu… es varu izdzīvot… es varu visu…” tā stāsta Latvijas mākslas konceptuālisma klasiķis Leonards Laganovskis (1955).
Piecdesmit gadus no savas dzīves viņš pavadījis mākslas vidē, un šai laikā gūtās pieredzes atklājas ekspozīcijā, kurā tiks izstādīta arī nu jau par Latvijas mākslas vēstures hrestomātiju kļuvusī glezna Filmas beigas (1989). Līdzās tai skatāmi arī nule kā radīti darbi, kas reflektē un ir tiešā sasaistē ar šodien notiekošo pasaulē un mākslinieka darbnīcā.
Laganovska interesējošo tēmu loks ir plašs – vēsture, vara, ideoloģija, zinātne, literatūra, populārā kultūra, un viņa spēja žonglēt ar dažādiem medijiem ir iespaidīga. Taču ir kāds motīvs, kas caurvij it visu, ko viņš dara – tā ir vēlme atrast paradoksālus jēgas graudus. Kaut kur starp valodas kodiem, attēlu maģiju un materialitātē iešifrēto lietu būtību.
Izstādes kurators ir Artūrs Virtmanis un tā būs skatāma līdz 2026. gada 11. janvārim.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa ir Rīgas pilsētas izstāžu zāle, kuras fokusā ir laikmetīgās mākslas procesi un parādības. Tā ir platforma mūsdienu kultūras izzināšanai un sarunai par mākslas lomu 21. gadsimtā ar mērķi kļūt par lokālās sabiedrības dzīves būtisku pieturpunktu.