Mācību gada garums nav izšķirošs Latvijas izglītības kvalitātei

kļūdas labojums: 2. kursa studentam LU mācību programmā, kas ilgst tikai3 gadus, ir brīva ceturtdiena un piektdiena. Vai tas nav absurds?

2. kursa studentam LU mācību programmā, kas ilgst tikai 2 gadus, ir brīva ceturtdiena un piektdiena. Vai tas nav absurds?

Nav saprotams, kāpēc būtu mācību gads pagarināts vai samazināts, tas nav kožļājamā gumija. Jābūt mācību kvalitātei, kuras kā pa nožēlu daudzās skolās iztrūkst. Bija 11. klašu izglītība, vajadzēja gadiņu pielikt, kas no tā izmainījās? Auga mācību kvalitāte? Man liekas , ka te ir parastā, kārtējā muļķības izpausme.

Piekritu raksta autoram, kaut gan viņš man ka ministrs pilnīgi nepatika.

Jums jau nu tā kā vajadzēja zināt, ka tā bija nevis IZM iniciatīva, bet gan Saeimas komisija jau kārtējo reizi lūdza IZM izvērtēt šādu iespēju, uzsākot diskusiju.

pilniigi piekriitu HAVA.... Kaadeelj? Nu taada iisa saruna no vakardienas... deels: ... Jaanim saacies vasaras boorings.. es: Kaadeelj? deels: Nu taadeelj, ka iisti nav ko dariit... Kad aizeju ciemos, tad nav vairs boorings.. :)) Nu taadi parasti Riigas beerni, ar straadaajoshiem vecaakiem, kuriem kaadreiz kaut kad buus atvalinaajums, kaadreiz kaut kur aizbrauks, kaadreiz kaut ko padariis.... Nu ir par garu taas briivdienas, it iipashi, ja nem veeraa, ka vismaz meenesis - pirmaas septembra un galvenais jau peedeejaas maija nedeeljas - , kad it kaa vajadzeetu maaciities, tiek vienkaarshi nolunjots.

Kad Jūs, Pabrik, pārstāsiet krievu TV un radio kanālos runāt krieviski, kad, es Jums prasu? :((((

Piekrītu Antitrust. Skumji, ka tas patiešām tā arī ir. Vēl skumjāk ir tas, ka vērtības nav arī augstskolas diplomam. Rezultātā labākos amatos sēž un biznesus taisa tie, kuri nesēž augstskolā (vai pat vidusskolā), bet skrien pa visādiem gadījuma darbiem jau no 16 gadu vecuma. Rezultātā viņiem jau uz 23 gadu vecumu ir pieredze, kas tad arī tiek ņemta vērā. Nu un īpaši paveicas tiem, kuriem ir "mammas, tēta & citu paziņas" variants, jo tā var jau līdz 20 gadu vecumam "bīdīt lietas". Patiešām gribas sagaidīt tos laikus, kad būs vērtība izglītībai, kad vērtēs pat varbūt ne atzīmi, bet gan patiesās zināšanas un kad nebūs tāds pašreizējais variants, kad "nav kas strādā" un tāpēc darba devēji ir gatavi maksāt lielu naudu tikai par to , lai vismaz kāds strādā - vienlaga kāda un vai vispār ir izglītība.

man meita gadu mācījās Lionā, Ynssa, augstskolā ar specializāciju fizikā, matemtikā. Izgāja cauri smagam, ļoti intensīvam mācību gadam. Toties kabineti, laboratorijas...kā sapņos. Pasniedzēji -- izdomas bagāti, ar laiku studentiem, māk ieinteresēt un saprotami izskaidrot. Pēc gada Lionā, sāka studijas LU, fizmatos, budžetā, pēc mēneša pameta :(. Viņa nevarēja izturēt pasniedzēju attieksmi, nekad nav laika, skrien no augstskolas uz augstskolu, reizēm attiecības kā saņemot tālmācības kursu nevis klātienes studijās. Dabiski, pasniedzēji skrien, lai var nopelnīt, bet cieš izglītības kvalitāte :(...bēdīgi.....

Nevaru saprast, kam vispār vajag palielināt mācību gada garumu, ja galu gala vidusskolas izglītibai nav nekādas vērtības darba tirgū... un cilvēks ar skolas izglītību nolēmt vai saņēmt specialitātē kāda specializētā mācībiestādē vai iestāties augstkolā... Un tiešam ir vērts mācīties 11-12 gadi, ja galu galā tam nav nekādas nozīmes.

Es esmu par mācību gada pagarināšanu līdz Jāņiem un atsākšanu no augusta otrās puses, jo: 1. arī pēc "apīsināšanas" vasaras brīvdienas paliek pietiekami garas - var paspēt i pastrādāt, i nometnēs padzīvoties, i tāpat pa mājām pavaļoties. Pie tam jūnija un augusta mācības varētu neplānot uz pilnu dienu vai katru dienu - lai atliek gana laika pardomām, patstāvīgiem meklējumiem, iekavēto darbu nodošanai utml. Tas, ka skolā kaut kur notiek eksāmeni... lai notiek, tiem var pielāgoties, 2. šobrīd pirmās 2 nedēļās septembrī un pēdējās 2 maija nedēļās mācības notiek tā "pa pusei" - iešūpošanās pēc brīvlaika, ekskursijas, atzīmju izlišana, parādu kārtošana, skolotājiem kursi. Rēķini kā gribi, mēnesis no mācību gada tiek pavadīts uz pusslodzi vai vēl vieglākā režīmā, 3. mācību ekskursijām, "brīvdabas" stundām, tematiskiem izbraukumiem zaļumos u.c. pasākumiem pie dabas augusta beigas un jūnija sākums ir pateicīgāks nekā septembra sākums un maija beigas, jo parasti ir siltāks, labāks laiks, 4. skolēniem, kuru izglītības intereses neaprobežojas ar skolas piedāvājumu, pie esošā noslogojuma skolā mācību gada laikā ir grūti apvienot vispārizglītojošo skolu ar, piemēram, mūzikas skolu, mākslas skolu, sporta treniņiem vai pāris mazāk laiku paģērējošiem pulciņiem. Īpaši izturīgajiem, kam tas tomēr izdodas, vnk neatliek laika nekam citam, piemēram, domāšanai, lai gan personības attīstībā šis ir viens no nozīmīgākajiem dzīves posmiem. Kāda gan darba kvalitāte un dziļums var būt skrienot vāveres ritenī un izmisīgi cenšoties iekļauties arvien jaunās prasībās, risinot arvien jaunus sīkus ikdienas uzdevumiņus, 5. bērniem pienāktos vasarā pavadīt laiku ar ABIEM vecākiem, nevis ar abiem uz maiņām un vēl mēnesi "kaut kur" (tas par tēmu, ka vecāki varētu ņemt atvaļinājumu uz maiņām). Galu gala'vecāki paši ir pelnījuši kādu brīdi pabūt kopā bez ikdienas steigas. Par gadījumiem, kad bērnam ir tikai viens vecāks laikam labāk neizteikties - ne uz darbu līdzi ņemt, ne aukli algot - kaut mežā skrien, 6. nevajadzētu aizmirst par sociālo situāciju valstī - ir ļoti liels daudzums bērnu, kam skolas brīvpusdienas ir vienīgā iespēja reizi dienā paēst siltu ēdienu. Iespējams, vispār vienīgo reizi tajā dienā paēst. Vai kādu interesē, kas ar viņiem notiek 3 "sausajos" mēnešos? 7. skolotāju deficīta apstākļos mazāks stundu skaits nedēļā skolēniem, bet tikpat liels stundu skaits par slodzi skolotājiem varētu aizpildīt tukšās vakances un, iespējams, izveidot kaut nelielu konkurenci skolotāju vidū, kas radītu mazliet veselīgāku atmosfēru skolās. Varbūt pat izdotos izlāpīties un vēl nedaudz palielināt algas, 8. skolotāji šā vai tā klimst pa skolu līdz tiem pašiem Jāņiem un atgriežas vismaz nedēļu pirms 1. septembra. Nu tad vienojamies, ka šis viņiem patiesi ir darba laiks uz pilnu klapi (paredzot laiku darba lietu sakārtošanai un sagatavošanai), bet atlikušajos 2 mēnešos viņi par skolu var aizmirst un atpūsties uz pilnu klapi vai iet kursos, nodarboties ar gatavošanos nākamajam mācību gadam, rakstīt grāmatas, pasniegt privātstundas utml. - pēc katra ieskatiem un vajadzībām. Nu neies viņi prom tāpēc vien, ka atvaļinājums saīsinās, ja šī saīsināšana būs savlaicīgi izrunāta, saprātīgi organizēta un pamatota.

vispirms par kontaktstundu skaitu. vidusskolu pabeidzu pavisam nesen, kontaktstundu skaits bija apmierinošs un, kā jau minēts rakstā, bez papildus iemesliem (pārāk liela slodze, etc) nedrīkstētu pieņemt citvalstu praksi par "the way to go". studēju ārvalstīs (diemžēl neuzskatu, ka manā specialitātē varu gūt pietiekami labu izglītību Latvijā). trīs līdz piecas kontaktstundas nedēļā. toties dziļas, analītiskas (tiek pieņemts, ka students lasa ~6 stundas dienā), lekcijās - populārākās darbu interpretācijas / teorijas virzieni, semināros - to analīze / neskaidrību kliedēšana. un, ticiet vai nē, savu vielu es pārzinu, tāpat kā mani kursa biedri, universitāte akadēmiski kotējas visai augstu, par konkurētspēju nerunājot. kontaktstundas nav risinājums, vēl vairāk - kontaktstundas nav problēma. LR izglītības sistēmas posts, manuprāt, slēpjas tajā, ka mācību programma ir nepilnīga un nenoteikta. salīdzinot ar tipiskākajām ārvalstu mācību programmām (IB - starptautiskais bakalaurāts un britu (jāatzīst visai vājajiem) A Levels), LR vidējā izglītība pieklibo. 1. skolotājiem dotas visai šauras vadlīnijas par to, kas jāzina studentiem; 2. par mācību materiāliem un pasniegšanas veidu ir atbildīgs TIKAI skolotājs (teorētiski ir iespējama pieeja - skolotājs diktē, skolnieks pieraksta, kontroldarbs, utt), līdz ar to a) skolotājiem lielāka slodze, b) lielāks potenciāls sausai, nepievilcīgai un, pats galvenais, nekvalitatīvai izglītībai; 3.mācību literatūra ir sadrumstalota, mācību programmas nav publiskotas - skolniekam ir nesaprotams jautājums, kas viņam jāzina, kāpēc viņam jāzina - atkal jau lielāks slogs uz skolotāju. par d'Andri - kāpēc tieši cilvēks nedrīkstētu (kosmiskā mērogā) patērēt cigaretes, viskiju un vīnu, ja viņš var ievēlēt Saeimu? tātad - jautājums, vai "skolnieka" statuss ir nozīmīgāks par to "pilnīgi racionālo domāšanu" (kas ir pamatarguments šādiem ierobežojumiem), ko cilvēks sasniedz, LR likumdošanas izpratnē, 18 gadu vecumā? un ko darīsim ar tiem, kas sāk darbu pēc pamatskolas beigšanas? ai, ai, ai...

Mācību gada pagarināšana tikai palielinātu nesekmīgo un stundas kavējošo skolēnu skaitu. Jādomā reāli, kurš jaunietis grib sēdēd gandrīz cauru gadu skolā, itsevišķi, kad ārā spīd saule?

Mācību gada pagarināšana būtu cilvēktiesību pārkāpums! Pamatskolas beidzējs!!!

Skolēnu zināšanas un prasmes mācību gada pagarināšana neuzlabos. Šobrīd mācību process Latvijas skolās ir ārkārtīgi neefektīvs. Cik procentus no tā, ko skolēniem būtu jāzina, viņi reāli iemācās? Desmit, divdesmit? Ir efektīvi jāizmanto laiks no septembra līdz maijam. Un valdībai jābeidz sekmēt uzskatu, ka mācīties ir stulbi, jo daudz vieglāk taču ir nopelnīt zogot. Labi - skolēniem nav, ko darīt visus trīs vasaras mēnešus. Taču "marinēt" viņus skolā ir trulākais risinājums. Jārada vecākiem iespējas pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem, iespējas vecākiem bērniem nedaudz pastrādāt, vasaras nometnes utt.