Starptautiskās dizaina vasaras skolas MAD laikā Siguldas pils tika pārvērsta par augkopības darbnīcu, kurā sešas darba grupas praktiskā darbā meklēja risinājumu pasaules pārapdzīvotības un uztura problēmai, pievēršoties biohakinga, lauksaimniecības, kukaiņu ēšanas un citām tēmām. "Inženieri ir pārvērtuši bioloģiju par dizaina disciplīnu, un tagad no mums ir atkarīgs, vai mācēsim to pielietot. Šodien mājas apstākļos ir iespējams bioloģiski izaudzēt pašiem savu degvielu, pārtiku, zāles, smaržas, sēnes, dažādas šķiedras un citus materiālus un vielas. Pasaule mainās no tehnisku objektu uz bioloģiskās sistēmas paradigmu, un MAD apvieno tos vienā," domā skolas organizētāji. Latvijā, kur dizainu joprojām visbiežāk saprot kā preču izskatu, šāda pieeja ir nepieciešama un spēcinoša. Starptautiskās dizaina vasaras skolas MAD idejas autori un organizatori ir dizainers Rihards Funts un Siguldas Jaunās pils vadītāja un radošo jaunuzņēmumu mentore Liene Kuplā. Skolas galvenais atbalstītājs ir ABLV Charitable Foundation.
Vilnis Vējš, rakstu sērijas redaktors
No 28. jūlija un visu augusta pirmo nedēļu Siguldā jau otro reizi notika Starptautiskā dizaina vasaras skola. Šogad tās tēma bija Biorevolūcija jeb veidi, kā ar mūsdienu zinātnes un dizaina palīdzību risināt pārapdzīvotības radītās pārtikas ražošanas problēmas. Vasaras skolas namatēvs, dizainers Rihards Funts uz Siguldu bija atvedis vairākus starptautiski atzītus profesionāļus, kas kopā ar trīsdesmit ārzemju un Latvijas studentiem tēmai tuvojās sešās dažādās radošajās darbnīcās. Viena no tiem ir nīderlandiešu bioloģe Šamira Dāla – kaislīga zinātnes popularizētāja un "dari pats" entuziaste. Šamira tic, ka izglītots pilsētnieks par daudz ko savā dzīvē var parūpēties arī pats, negaidot, kad lielās industrijas viņam to piegādās uz tuvāko lielveikalu.
Jums ir bioloģijas izglītība. Pastāstiet, kā jūs nonācāt līdz dizainam!
Šobrīd es strādāju Waag institūtā (Waag Society) Amsterdamā. Mēs tajā pētām jaunākās tehnoloģijas, bet tas nav darbs tikai ar fiziskiem rīkiem. Lielākoties mēs rīkojam radošās darbnīcas, kuru uzdevums ir popularizēt zinātni, vairot sabiedrības izpratni par pasauli sev visapkārt un meklēt veidus, kā šīs zināšanas var būt noderīgas ikdienā. Mūsu bioloģijas laboratorija bija viens no pirmajiem šāda tipa projektiem Eiropā, un mēs darbojamies jau 11 gadu. Tajā ir iespējams bioloģiju izzināt hobija līmenī, bet mēs strādājam kopā vēl arī ar māksliniekiem un dizaineriem, kuri savos darbos meklē iespējas izmantot bioloģisko materiālu, piemēram, aļģes vai baktērijas. Viņi mēdz sadarboties arī ar zinātniskajiem institūtiem, bet tajos ne vienmēr ir tāda atvērtība un izziņas un eksperimentēšanas iespējas kā pie mums. Mākslinieki lieto mūsu resursus, bet viņu radošums un izmēģinājumi palīdz attīstīt mūsu tehnoloģijas. Lūk, tāds ir mūsu modelis.
Tātad jūs izglītojat māksliniekus?
Nē, ne tikai. Mēs radām apstākļus, lai viņi pie mums varētu strādāt, mums ir radošā rezidence, rīkojam lekcijas un konferences. Ir vienas dienas darbnīcas ikvienam interesentam, bet ir arī desmit nedēļu apmācības kurss profesionāļiem, kas bioloģijas atziņas vēlas izmantot savā darbā daudz nopietnākā līmenī. Lielākais projekts, kura dalībnieki mēs šobrīd esam, ir Eiropas Savienības finansētais Do-It- Together Science, kas tiešām mērķēts uz ikvienu, kurš gribētu vairāk zināt par mūsdienu zinātni. Četru mēnešu laikā ar īpaši aprīkotu busiņu apceļojam Eiropu, lai iesaistītu cilvēkus zinātniskā pasaules izziņā, kopā ar viņiem darinātu izpētes instrumentus, atklātu zinātniskus faktus, kas slēpjas tautas gudrībās un tamlīdzīgi. Savā ziņā tas ir iemesls, kāpēc es šobrīd esmu nonākusi jūsu vasaras skolā. Uzdevums ir parādīt, kā ar diezgan vienkāršiem paņēmieniem katrs cilvēks var veidot zinātnē balstītu priekšstatu par savu fizisko apkārtni.
Jūs minējāt tautas gudrības. Bioloģijas kontekstā man prātā nāk tradicionālā pārtikas ražošana mājās – raugs, baktēriju un sēņu kultūras piena produktos, ārstnieciskās zālītes. Šīs zināšanas gadsimtu laikā ir apgūtas intuitīvi. Vai varētu teikt, ka jūsu darbs ir tām piešķirt zinātnisku pamatojumu un ar dizaina palīdzību – arī mūsdienīgu izskatu?
Jā, mums ir liela interese par tautas zināšanām. Viens no iemesliem, kāpēc mēs tās pētām un popularizējam, ir fakts, ka lielajās pilsētās, kurās tagad dzīvo vairums cilvēku un kur visa pārtika nāk no lielveikaliem, šī saikne ar dabas procesiem ir zudusi. Es domāju, ka ir svarīgi zināt, no kurienes nāk jūsu pārtika. Kā tā tiek ražota. Šī izpratne ir nepieciešama, lai ļautu izdarīt izsvērtus un informētus lēmumus par to, ko pirkt un ko ēst. Pie jums Austrumeiropā, iespējams, šī prasme lietot tautas līdzekļus ir vēl kaut cik saglabājusies atšķirībā no Rietumiem.
Es, starp citu, varu pastāstīt par mūsu mītni Amsterdamā. Tā ir viena no senākajām celtnēm pilsētā, bijusī nocietinājumu sastāvdaļa un svaru māja (vārds Waag institūta nosaukumā ir "svari" nīderlandiešu valodā – V. V.), un tajā mitinājās arī dažādas amatnieku ģildes. Arī sevi mēs uzskatām par šādu amata ģilžu tradīcijas turpinātāju, tikai mūsdienu formā. Mēs kopjam un attīstām amatu un ar šodienas metodēm uzturam dzīvas senās prasmes. Tā tas notiek gan mūsu tekstila laboratorijā, gan bioloģijas laboratorijā.
Piemēram, jogurta ražošana un mūsu darbs ar aļģēm nav nekas jauns. Tam ir senas tradīcijas, kas ar mūsu palīdzību varētu tikt atdotas atpakaļ sabiedrībai. Mums ir pārliecība, ka lielā industriālā ražošana, iespējams, nav labākais ceļš, pa kuru esam aizgājuši, un ka dažos gadījumos būtu vērts atgriezties pie tradicionālākas saimniekošanas un mājražošanas. Tāpēc mēs pētām, kā tautas metodes var apvienot ar visiem pieejamām mūsdienu tehnoloģijām.
Jūs runājat par tādu saimniecību, kas var tikt iekārtota pilsētnieka mazajā dzīvoklī, uz balkona vai palodzes?
Jā, precīzi. Tā saucamā vertikālā dārzkopība un mazdārziņš uz jebkuras virsmas jūsu mājoklī.
Mani ļoti interesē mākslas un dizaina ietekme uz pasaules izpratni. Pastāstiet sīkāk, kāda loma tam ir jūsu projektos.
Es pati nāku no zinātnes vides. Bet pasaulē jau kādu laiku pastāv biodizains un biomāksla – mākslinieki savos darbos izmanto bioloģiju. Ir diezgan izplatīta prakse, ka viņi šajos projektos un izstādēs iesaista zinātniekus. Uzskatu, ka tas var darboties arī otrā virzienā – māksla un dizains var palīdzēt zinātnei. Pētnieki ir pieraduši darboties ar konkrētām metodēm, bet mākslinieki ar pilnīgi citu pieredzes bagāžu reizēm spēj paskatīties uz šīm metodēm no citas puses. Viņi reizēm pamana, ka kāds paņēmiens vai instruments var tikt pielietots citādi vai citiem mērķiem, un tas var izrādīties vērtīgi zinātnei. Tāds radošums veicina zinātnes attīstību, jo zinātniekiem ir tendence turēties pie ierastiem paņēmieniem. Skats no ārpuses un šāda sadarbība rada interesantu sinerģiju, un reizēm tajā idejas dzirkstī kā svētku uguņošana. Es tiešām esmu liela starpdisciplinaritātes fane.
Vēl viens aspekts šādā sadarbībā – jūs droši vien piekritīsiet – ir komunikācijas dizains jeb māksla darīt saprotamas savas idejas plašai publikai. Un ir redzams, ka veidojas pat jauna profesija – zinātnes popularizētāji. Vai jūs arī varētu tā dēvēt?
Varbūt vēl ne gluži, bet tāds ir mans mērķis un mans sapnis jau kopš studiju laikiem. Esmu pilnīgā sajūsmā par bioloģiju, par to, kā organismi un šūnas darbojas. Par visu, kas dzīvās būtnēs notiek molekulārajā līmenī. Es vēlētos, lai mana sajūsma par šo nozari pieliptu arī citiem. Jūs droši vien pazīstat sajūtu, ka par to, ko ļoti mīlat, gribas pastāstīt visai pasaulei. Tāpēc, jā, var teikt, ka eju šajā virzienā.
Kā šis izglītošanas darbs notiek pie mums, dizaina vasaras skolā Siguldā?
Mēs te esam vairāki skolotāji, un man kopā ar kolēģi ir sešu studentu grupa. Sākām ar to, ka radošajā darbnīcā nodemonstrējām, kā darbojas aļģu reaktors, lai radītu priekšstatu par to, ar ko bioloģijā nodarbojas. Mūsu uzraudzībā studentiem ir uzdevums nedēļas laikā radīt savu produktu. Piemēram, kādu aparātu, kas būtu funkcionāls gan no bioloģijas zinātnes, gan no dizaina viedokļa un atbilstu šīs vasaras skolas uzstādījumam.
Aparāta koncepciju vai taustāmu aparātu?
Šī gada vasaras skolas kopējā koncepcija ir tāda, ka mēs esam kļuvuši par zemkopjiem bez zemes. Pasaulē samilst pārtikas un enerģijas problēma, un mums tam ir jāmeklē alternatīvi risinājumi. Katra no sešām komandām apskata savu aspektu, un mūsu grupai tika enerģijas tēma. Tāpēc mēs mēģinām izgudrot tādu sistēmu vai instrumentu, vai mašīnu, kas būtu saistīta ar enerģijas jautājumu.
Ideja ir tāda – ja mēs paraugāmies uz šībrīža pārtikas industrijas sistēmu, tā patērē milzīgu daudzumu enerģijas. Vispirms pārtikas audzēšanā, tad pārstrādē, tad mārketingā, tad izplatīšanā un tirdzniecībā. Visos posmos klāt nāk transportēšanas jautājums. Skaidrs – lai taupītu enerģiju, šis cikls ir jāpadara mazāks. Kaut ko no pamata uztura var audzēt individuāli mājās vai nelielās kopienās, kur ceļš līdz galdam nav tik tāls. Mēs domājam par tādu mehānismu, kurā uzturvielu audzēšana notiek tiešā mijiedarbībā ar cilvēku, kam tās nepieciešamas. Šo mijiedarbību veicina mehānisma dizains. Pašreizējā sistēmā gala patērētājam tikpat kā nav priekšstata par to, kā pārtika rodas. Es uzskatu, ka tas būtu jāzina, jo zinošs cilvēks pret pārtiku izturas ar lielāku cieņu.
Populāra analoģija no citas sfēras tam droši vien būtu savs maziņš autonoms vēja ģenerators mājās, nevis pieslēgums korporatīvai elektroenerģijai, vai ne?
Ir ļoti daudz pieeju pasaules resursu izmantošanā un taupīšanā. Es domāju, ka valdībām ir liela teikšana tajā, kā šīs sistēmas darbojas. To varā ir noteikt kārtību, radīt likumus un ierobežojumus. Taču tikpat svarīga ir katra individuāla cilvēka izpratne par to, ko nozīmē uzturs un kā pie tā nonāk. Līdz ar zināšanām mainās arī ieradumi. Jūs noteikti zināt, ka ir liels daudzums pētījumu alternatīvu pārtikas resursu jomā – ģenētiski modificēti produkti, no šūnām audzēta gaļa un arī augi, kukaiņu izmantošana uzturā un tā tālāk. Taču tam visam ir maza nozīme, ja cilvēks nesaprot, kā šī ražošana notiek. Ir, protams, arī cenas jautājums, bet cilvēks visdrīzāk neizvēlēsies to, ko nesaprot.
Zinātnieki meklē alternatīvus risinājumus, un valdības varētu finansēt izglītošanas un popularizēšanas kampaņas. Arī tas nav nekas jauns, un mūsu institūts darbojas līdzīgi jau 23 gadus. Mūs finansē Eiropas Savienība un Amsterdamas pašvaldība. Kā jūs teicāt, mākslinieki un dizaineri var palīdzēt šīs tēmas izskaidrot publikai negaidītos un interesantos veidos.
Vai jums atliek laika vēl arī saviem zinātniskajiem pētījumiem?
Es gribētu, bet nu jau vairs ne. Esmu gan sākusi būvēt mazu bioloģijas laboratoriju savās mājās. Bet, redziet, ir četri dažādi biolaboratoriju līmeņi, jo baktērijas var būt gan nekaitīgas, gan bīstamas veselībai un pat dzīvībai. Pirmais, visvienkāršākais, ir tāda kā specializēta virtuve. Reizēm mājās ar pētniecību var nodarboties tajā pašā līmenī, kādā studenti strādā universitātēs. Tāpat kā senos laikos, jūs mājās savām vajadzībām varat eksperimentēt ar raudzēšanu un fermentēšanu. Ražot savu celulozi un papīru. Baktērijas var izmantot audumu krāsošanai. Tur ir ļoti daudz iespēju, ja jums rūp tas, ko paši varat izdarīt ar savām rokām.