Mūžībā devies enerģisks un dzīvespriecīgs mākslinieks, kurš ar savu aizrautību ir iedvesmojis līdzgaitniekus. Jānis Galzons piederēja tai pašaizliedzīgo mākslinieku paaudzei kā Māra Muižniece, Dzintars Zilgalvis, Vitolds Kucins, Zinaīda Ceske u.c., kuri, pārvarot politisko, ekonomisko un estētisko viedokļu pretestību, izcīnīja mākslas skolu pastāvēšanu, izstrādāja mācību programmas, pierādīja to valstisko nepieciešamību. Jānis Galzons, pozitīvi emociju pārņemts, dibināja Rūjienas Mākslas skolu, lai nodrošinātu saskarsmi ar mākslu, mākslas izglītību plašākam sabiedrības lokam.
Mākslinieks Jānis Galzons uzaudzis un dzīvojis radošo personu lokā – viņa tēvs, gleznotājs Jānis Galzons (1912-1979), dzīvesbiedre Antra Galzone.
Jānis Galzons no 1971.gada mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā.
Jānis Galzons beidzis RLMV Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļu 1977. gadā un viņam līdzās nodaļu absolvēja Andra Neiburga (1957-2019), Andris Norītis, Guna Eglīte, Pēteris Justovičs, Uģis Piešiņš u.c.
Jānis Galzons pēc RLMV absolvēšanas no 1977. līdz 1986. gadam darbojies lietišķajā grafikā un bijis skatlogu dekorators bij. Rīgas Centrālajā universālveikalā (tag. Galerija Centrs), kurā darbojās astoņu dekoratoru grupa: Māra Gulbe, Ausma Indriksone, Juris Meijers, Ruta Pauliņa, Aivars Rubess, Anita Brikmane, Inga Artjomova, kas mācījušies pie skatlogu iekārtošanas veterāniem Ērikas Brukas un Kārļa Murovska. Līdzās darbojās arī kinētiskās reklāmas mākslinieks Adrians Pabiāns (1908-1993). Skatlogu noformēšanas specifiku un veidošanas prasmes Jānis Galzons attīstīja tolaik aktuālajā asociatīvās tēlainības stilistikā, dizainā integrējot gan patēriņa preces, gan rastos priekšmetus, etnogrāfijas elementus. Skatlogos dominēja teātru scenogrāfijas tēlainība, ievērojot skatlogu lielizmēru dimensijas, preču nepietiekamību un dizaina vienveidību.
Rīgā tolaik dominēja tendence veikalu skatlogus noformēt kvalitatīvi, piesaistot RLMV absolventus, īpaši – Rīgas Centrālajā universālveikalā, universālveikalā Bērnu pasaule un kāzu piederumu veikalā Pavasaris, veikalā Sakta u.c. Jānis Galzons veidoja dzintara rotu vitrīnu (1985). Veikalā strādājošie mākslinieki regulāri rīkoja mākslas darbu izstādes, kurās eksponēja ainavas un klusās dabas žanra glezniecību un Edgara Ādamsona kokgriezumus.
Jānis Galzons no 1987.gada studējis T. Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā.
Jānis Galzons absolvēja LMA Pedagoģijas nodaļu 1993. gadā ar diplomdarbu – gleznu cikls “Torss”, teorētiskais darbs – “Idejas arheoloģija”, vadītājs Ivars Heinrihsons. Līdzās Jānim Galzonam LMA Pedagoģijas nodaļu absolvēja Aivars Kleins, Daiga Kalēja-Gasparoviča, Agita Ansule, Ludmila Pereca, Ieva Vītola-Linkvista, Igors Bernāts u.c.
Jānis Galzons studiju laikā LMA no 1986. līdz 1988. gadam bijis pedagogs Rīgas Mākslas skolā (no 2010. gada Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola).
Jānis Galzons no 1988. līdz 1989. gadam bijis pedagogs Valmieras Mākslas un dizaina vidusskolā (VMS, tag. MIKC Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola).
Jānis Galzons 1989. gadā dibinājis Rūjienas Mākslas skolu un līdz 2025. gadam bijis tās direktors. Viņa vadības laikā 2014.gadā tika veikta Rūjienas Mākslas skolas teritorijas labiekārtojuma rekonstrukcija.
No 1990. līdz 1997. gadam Jānis Galzons bijis Valmieras novadpētniecības muzeja bij. filiāles Ādama Alkšņa memoriālā muzeja vadītājs Rūjienā. Muzejs tika likvidēts 2000. gadā, jāatzīmē kā to izveidoja un kolekciju pārzināja Jānis Galzons seniors, kas bija tā direktors sabiedriskā kārtā no 1969. gada.
Izstādēs mākslinieks piedalījās kopš 1977. gada. Rīkojis personālizstādes un piedalījies izstādēs Latvijā, Igaunijā un Vācijā. Viena no pēdējām izstādēm Laika atmiņas, kas tika rīkota kopā ar sievu, gleznotāju un pedagoģi Antru Galzoni, notika Rūjienas izstāžu zālē 2023. gadā.
LMS biedrs Jānis Galzons bija kopš 1999. gada.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieka, pedagoga Jāņa Galzona tuviniekiem un kolēģiem.