Mūžībā aizgājusi viena no kompetentākajām mākslinieka Jaņa Rozentāla daiļrades pētniecēm. Mākslas zinātniece Inta Pujāte bija strādājusi gleznotāja J.Rozentāla un R.Blaumaņa memoriālajā muzejā, un viņas kompetence sakņojās un veidojās saskarsmē ar gleznotāja piederīgajiem. Iepazīstot gleznotāja privāto korespondenci, Intai Pujātei bija emocionāla un empātiska saikne ar 19. gs. beigu 20. gs. sākuma pilsoniskās sabiedrības radošiem centieniem.
Inta Pujāte no 1963. gada mācījusies Krimūnu astoņgadīgajā skolā, Labvāržu astoņgadīgajā skolā, Rēzeknes 5. vidusskolā un Rīgas 39. vidusskolā, kuru absolvēja 1974.gadā.
Inta Pujāte no 1974.gada studēja T. Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā. Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa.
Inta Pujāte 1979. gadā absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu pie vadītāja Roma Bēma ar darbu Ieskats Johana Kristiāna Broces daiļradē.
Inta Pujāte 2024. gadā LMA aizstāvēja promocijas darbu Fotogrāfija Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
Studējot LMA, Inta Pujāte publicējusi rakstus presē, piem., laikrakstos Padomju Jaunatne, Studentu velte (1977.10.29.) u.c.
Pēc LMA absolvēšanas, I. Pujāte no 1979. līdz 1989. gadam strādāja bij. J.Raiņa Literatūras un mākslas muzeja filiālē: J.Rozentāla un R.Blaumaņa memoriālajā muzejā (tag. Memoriālo muzeju apvienības Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs). Strādājot J.Rozentāla un R.Blaumaņa memoriālajā muzejā, iezīmējās Intas Pujātes interešu loks - Latvijas 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma mākslas izpēte. Inta Pujāte veidoja nozīmīgas Latvijas māksliniekiem un mākslas zinātniekiem veltītās izstādes: Voldemāram Markovam (Matvejam) – 105 (1982), Borisam Viperam -95 (1983), Romānam Sutam-90 (1986), Janim Rozentālam - 120 (1986).
No 1983.gada I. Pujāte iesaistījās J.Rozentāla kapa pieminekļa meta izstrādes procesā, pārvaldot un analizējot pieejamo fotodokumentāciju. Pieminekļa projekts tika izstrādāts 1984.gadā kā LMA Tēlniecības nodaļas diplomdarbs, tēlnieks Igors Dobičins, diplomdarba vadītājs, tēlnieks Alberts Terpilovskis (1922-2002). Piemineklis ir uzstādīts gleznotāja Jaņa Rozentāla ģimenes atdusas vietā, Rīgas 2. Meža kapos (1986, tēlnieks Igors Dobičins, arhitekte Ruta Dobičina, izgatavots un atliets bronzā bij. LPSR Mākslas fonda kombinātā Māksla).
Inta Pujāte līdzās darbam muzejā darbojās bij. LPSR Zinātņu akadēmijas A.Upīša Valodas un literatūras institūta Tēlotājas mākslas nodaļā (LZAVLI, tag. LU Latviešu valodas institūts) kā zinātniskā līdzstrādniece.
Inta Pujāte no 1993.gada strādāja Latvijas Republikas Saeimas Informācijas nodaļā par bibliotekāri.
Inta Pujāte no 1982. līdz 1985.gadam bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes un bibliotekāru nodaļas pedagoģe (tag. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte), bet no 2006. gada Inta Pujāte bija lektore LMA Latgales filiālē - Ikonogrāfijā, Rietumeiropas mākslas vēsturē un Tuvo reģionu mākslā.
Inta Pujāte no 2013. gada vadīja LMA lekciju kursu Fotogrāfijas vēsture.
Studiju procesā lieliski izmantoja tās zināšanas, kuras bija ieguvusi mākslas vēstures pētniecības laikā. Studentiem sniedza vispusīgas zināšanas mākslas vēsturē un organizēja studiju procesu papildinošas ekskursijas pa Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Inta Pujāte bija LMA Mākslas vēstures institūta (MVI) pētniece. LMA MVI institūta direktore ir Dr. Kristiāna Ābele, darbojas mākslas zinātnieki: Eduards Kļaviņš, Elita Grosmane, Stella Pelše, Daina Lāce, Anna Ancāne, Sniedze Kāle, Vija Strupule u.c.
Inta Pujāte ir autore izdevumiem un šķirkļiem izdevumos:
Izdevums Janis Rozentāls (1990, sastādīja un teksts Inta Pujāte, Liesma);
Izdevums Janis Rozentāls. Reprodukciju albums (1991, sastādīja un teksts Inta Pujāte, mākslinieks Atis Kļaviņš (1938-2019), foto Andrejs Toše (1938-1993), Liesma);
Izdevums Dzīves palete. Jaņa Rozentāla sarakste (1997, sastādīja Inta Pujāte, Anita Putniņa-Niedra, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja izdevniecība Pils);
Izdevums Saimes nams (1998, sastādīja Inta Pujāte, izdevējs Latvijas Republikas Saeimas Kanceleja;
Šķirklis Iluzorā pasaule. Fotogrāfija un portrets 19. gadsimtā izdevumā Portrets Latvijā. 19. gadsimts (2014, sast. Dainis Bruģis, Inta Pujāte, Neputns);
Šķirklis Jāņa Krēsliņa fotogrāfijas kā latviešu tautas portrets izdevumā Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs (2015, sastādīja Sanita Stinkule, dizains Anta Pence Neputns);
Izdevums No Saldus līdz Romai. Jan̦a Rozentāla darbi Saldus muzeja kolekcijā (2016, sastādīja Inta Pujāte, izdeva Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs);
I.Pujātes sagatavoja šķirkli Domu un sapņu pilnais mākslinieks. Jaņa Rozentāla fotokolekcijas vēstījums iekļauts izdevumā Janis Rozentāls (2017, sastādītājas Aija Brasliņa, Laima Slava, dizains Inga Ģibiete, Neputns);
Šķirklis Gaismas rakstītais un gleznotais portrets Latvijā 20. gs. pirmajā pusē izdevumā Portrets Latvijā.20. gadsimts. Sejas izteiksme (2018, sast. Ginta Gerharde-Upeniece, dizains Inga Ģibiete, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs);
Inta Pujāte ir autore krājumiem:
Šķirklis Ieskats J.K.Broces daiļradē krājumam Latviešu tēlotāja māksla (1981, sastādīja Skaidrīte Cielava (1920-2005), Liesma);
Šķirklis J.Rozentāla iespiedgrafika krājumam Jūgendstilam - 100 (1991);
Šķirklis Arhitektūras fotogrāfija Latvijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā krājumam Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks (2025, sast. Silvija Grosa, zinātniskā redaktore Kristiāna Ābele, dizains Annija Grosa, izdevējs: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība) u.c.
Inta Pujāte veidojusi publikācijas žurnālos:
Liesma Māra par keramiķi, pedagoģi Māru Muižnieci Nr.11 (01.11.1979.)
Grāmata, Janis Rozentāls un simbolisms (Nr.3, 1991.) u.c.
Inta Pujāte bija LMS Jauno mākslinieku apvienībā no 1982.gada un bija LMS biedre.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslas zinātnieces Intas Pujātes tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanas no mākslas zinātnieces Intas Pujātes notiks š.g. 8. novembrī plkst. 11.00 Ilzeskalna kapličā un bēru ceremonija norisināsies Vārkaļu (Vōrkaļu) kapos, Ilzeskalna pagastā.