Protams, Jānim Jurkānam varētu atgādināt, ka poļu virsnieku, kuri bija gatavi cīnīties par savu zemi pret hitlerisko karaspēku, noslepkavošana ir viens no baisajiem Staļina režīma noziegumiem. Varētu arī sacīt – ja noslepkavoto pieminēšana ir savu politisko interešu īstenošana, tad Jurkānam vajadzētu to pārmest visai poļu tautai (starp citu, bijušais politiķis gan nav atteicies no tautības „polis” savā pases ierakstā, bet, acīmredzot sevi ir nodalījis no pārējiem tautiešiem Polijā un pasaulē).
Vēl bijušajam politiķim Jurkānam varētu atgādināt, ka pagājušajā gadā Putins Polijas pilsētā Gdaņskā pieminēja pagātni, visai nepārprotami atvainojoties par slepeno Polijas sadalīšanu 1939. gadā starp Vācijas un PSRS ietekmes zonām, kuras rezultātā notika arī poļu virsnieku noslepkavošana: „Jāatzīst, ka visi mēģinājumi pielabināties nacistiem, kas tika īstenoti no 1934. līdz 1939.gadam, slēdzot dažādas vienošanās un paktus ar viņiem, ir nepieņemami no morālā viedokļa. Taču arī no praktiskā un politiskā viedokļa tās bija bezjēdzīgas, aplamas un bīstamas.”
Tomēr, manuprāt, ir vietā Jānim Jurkānam pavaicāt dažas lietas.
Vai mums vajag aizmirst Otrā pasaules kara izraisītāju un slepkavu nodarīto? Aizmirst par nodevīgi noslepkavotajiem poļu virsniekiem? Aizmirst par Hitlera un Staļina koncentrācijas nometnēm? Vai pēc Jurkāna domām, viņa pieminētais „likteņa pirksts” skars arī Eiropas Savienības politiķus, kuri katru pavasari ierodas bijušajā Aušvices koncentrācijas nometnē, lai pieminētu tur nomocītos? Un arī viņi tur ierodas, izmantojot lidmašīnas. Tiesa gan, līdz šim deputāti vienmēr ir atgriezušies mājās, nelaimes gadījumu neskarti. Vai viņi ir pagātnes vergi? Ja tā, tad kāpēc 9. maijā Maskavā tiek rīkotas parādes par godu uzvarai un tajās jāierodas tik daudzu valstu vadītājiem?