Rekordliels vēlētāju skaits izrādās savus biļetenus iemetis nevis balsošanas, bet atkritumu urnā – 20% balsojušo neredzēs domē savus izvēlētos pārstāvjus.
Tas, ka domē nav iekļuvusi TP, TB/LNNK un ZZS, vienlaikus ar vērtējumu „pelnīti!” raisa bažas par šo partiju tālāko motivāciju atbildīgam darbam valdībā, jo zaudējumu kāds var uztvert kā trešo zvanu pēdējam „grāb, ko var” cēlienam. Ceru, ka šo partiju deputāti joprojām vismaz personīgi sev redz nākotni Latvijā un mums nebūs jāpiedzīvo oligarhu diriģēta budžeta izgāšana, valdības krišana un haoss valstī.
SC iegūtais pārsvars ar 34% ir nepieredzēts Rīgas un Saeimas vēlēšanās (LC rekords 5.Saeimā bija 32,4%), taču visai tipisks citām pašvaldībām, kur nereti dominē spēcīgs līderis. Kopumā uz krievu vēlētājiem orientēto partiju balsu proporcija Rīgā ir saglabājusies līdzīga 2005.gada rezultātiem – šogad 38%, toreiz 37% atbalsta – panākumu atslēga šogad ir konsolidācija.
Rezultāti tātad skaidri, iznākums gan joprojām neskaidrs, jo vairākuma veidošanas scenāriji var būt dažādi. Viens – krievu rulete. Ja vien ir vēlme, SC spēj iegūt vairākumu viens pats. LPP/LC sarakstā ir politiskie pārbēdzēji ar stāžu, kāpēc gan neizmantot izdevību šoreiz? SC risks šādā gadījumā – ekonomiskās krīzes apstākļos uzņemties nedalītu atbildību bez alibi iespējām „mēs gribam, bet koalīcija bremzē”. Tā var izrādīties Pirra uzvara, ja liels krievu vēlētāju skaits vilsies, piedzīvojot „savējo” mazspēju un neveiksmes.
Rīdzinieku risks – mēs neko nezinām par SC reālajām politikas nostādnēm ārpus krieviskuma. Jā, pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas galvaspilsētā izgaismotos sen zināmā, bet līdz šim poliski latentā patiesība, ka latvieši Rīgā ir vairākums tikai pilsoņu kopumā (60%), nevis iedzīvotāju kopskaitā (42%). Vai Rīgā tāpēc iestāsies konstants 9.maijs Pārdaugavā? Negribētos pārbaudīt.
Cits scenārijs – Belorus traktors. Proti, SC un LPP/LC koalīcija ar lielu Šlesera ietekmi neatkarīgi no tā, kādu amatu viņš ieņems. Risks SC pazūd, rīdziniekiem saglabājas jau teiktais un klāt nāk viss, ko spēj paveikt Šlesers, kuram savukārt risku nav, ir tikai iespējas.
Vēl cits – rotaļa „divi par maz, trīs vai četri par daudz”. PS kā otrs populārākais saraksts uzņemas iniciatīvu, lai kopā ar JL meklētu trešo partneri – LPP/LC vai SC. Šleseram mazāk iespēju, SC lielākas izredzes tikt „normalizētam” kā politiskā procesa leģitīmam dalībniekam. Iespējamas arī variācijas par tēmu, ja kāda no partijām nesaglabā vienotību un domē rodas vairāk nekā četras frakcijas.
Visbeidzot – pamiers. Visi četri saraksti sadala ietekmes sfēras un vienojas par sadarbību. Katram kaut kas jāupurē, būtiskākais jautājums, kādi kopīgi principi tad paliek pāri, uz kuriem šo veidojumu balstīt? Un kas to vadīs? SC sarakstā ir līderis organizācijai ar zīmīgu nosaukumu „Prāta spēks”, jāsagaida, vai šis būs ievēlēts.