Aicinot politikā esošos ekonomistus izteikties par tautsaimniecībai aktuāliem jautājumiem L-Dienā un politiķus par politiku V-Dienā, esam gribējuši vairot kvalitatīvu diskusiju par visus iedzīvotājus un vēlētājus interesējošiem jautājumiem. Un ne tikai to. Tas ir zināms ieguldījums arī atklātākas un demokrātiskākas politikas veidošanā, no kuras ieguvēji būsim mēs visi.
Atzīšos, ka ne vienmēr bijis viegli pierunāt politiķus blogot. It īpaši no pie varas esošajām un tautas nikni kritizētajām partijām. Pirmkārt, tas skaidrojams ar Latvijā nostiprinājušos tradīciju, ka pie varas esošajiem nav jārēķinās nedz ar tautas, nedz opozīcijas viedokli un ka nekas īpaši nav skaidrojams, tikai darāms. Otrs iemesls ir bailes no aizvainojošas un aizskarošas kritikas. Un te nu es viņiem varu piekrist.
Iespēju robežās mēs portālā dzēšam komentārus, kas ir rupji un personas cieņu un godu aizskaroši. Taču ir liela daļa komentāru pie blogiem (un ne tikai pie politiķu) un citur, kas tiešā veidā nav tādi, tomēr nedara godu nedz komentētājiem, nedz portālam.
Kāpēc es par to rakstu? Tāpēc, ka izveidojas zināms apburts loks – mēs aicinām politiķus un ekspertus blogot, apelējot pie vajadzības darīt mūsu sabiedrību demokrātiskāku, taču galu galā nostādām viņus publiskai apspļaudīšanai.
Es ļoti labi zinu, ka pret politiķu un amatpersonu rīcību iecietības latiņai ir jābūt zemākai un ar pamatotu kritiku viņiem ir jārēķinās, izvēloties šādas profesionālas gaitas. Tomēr prasta lamāšanās un gānīšanās neko nedod. Ja gribam kvalitatīvāku politiku, tad arī diskusijai jābūt kvalitatīvai un pēc būtības. Diskusija ir divvirzienu ceļš.
Es nedomāju, ka labāk būtu bijis, ja prezidents, 3.novembrī ierodoties Doma laukumā, būtu nomētāts lietussargiem vai aploksnēm. Un tieši tāpat es nedomāju, ka ar zinātnisku grādu apveltīts izglītības jomas eksperts jāsauc par aprobežotu un ar vājām prāta spējām tikai tāpēc vien, ka viņam ir atšķirīgs viedoklis.