Ar ļoti lielu interesi viņdien izlasīju kolēģes Baibas Rulles rakstu par iespēju, ka naudas nozagšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā kāds noorganizēja, tā teikt, speciāli. Ar krietni mazāku interesi izlasīju rakstu, kurā "Tautas" partija tik svētulīgi šausminājās par to, ka "atsevišķām personām" šādas aizdomas ir radušās.
Ja "Tautas" partija piepeši sevī ir atklājusi sen kājām samīdīto sirdsapziņu, tad nupat būtu laiks izdarīt divas lietas. Pirmā, varbūt tomēr varētu atgriezties pie partijas tik ilgi nicinātā jēdziena -- likuma ievērošanas. Lai arī cik negribīgi, tautas "gudrās galvas" tomēr ir izstrādājušas konkrētu procedūru par KNAB direktora atlaišanu, un cita starpā tajā ir nodefinēti arī iemesli, kāpēc viņu var atbrīvot no amata. Tā kā Prokuratūra nav pabeigusi izmeklēšanu un izvērtēšanu par notikušo, šie iemesli pēc definīcijas vēl nevar būt skaidri. Vēl vairāk, "Tautas" partija varētu pateikt zirgkkopim Veldrem, ka civilizētā valstī cilvēkiem, kuri kaut kā ir nonākuši politiskajā "elitē", neklājas jautājumus vērtēt pirms tie ir izdiskutēti un atrisināti. Acīmredzot Vinets Veldre sajūtas dikti varens, nonācis pie bruņoto spēku kloķiem. Te bravūrīgi aizbrauca uz NATO sanāksmi un paziņoja kaut ko pilnīgi pretēju Latvijas politikai. Te turpina uzstāt par savu zirgu gvardi. Un te atkal novērtē ģenerālprokurora komisijas darbu, kad tas nav vēl pat īsti sācies. Protams, es saprotu, ka "Tautas" partijā viņš nav vienīgais, kurš ik pa brīdim mēdz atvērt muti tad, kad smadzenes vēl nav iesilušas. Bet tomēr.
Un otrs, ja par mutēm un smadzenēm. Kolēģei Rullei materiālā tomēr bija pavisam pamatots jautājums -- kā par nozagtās naudas daudzumu tik precīzi zināja "Tautas" partijas tā dēvētais "vecbiedrs"? Maz ticams, ka "vecbiedram" piepeši uzplūdīs vēlme kārtējā intervijā Atkarīgajā klāstīt ne tikai savas "versijas", bet varbūt arī ... hm, pārbaudītu patiesību. Taču kontekstā ar Aigara Kalvīša klaji nelikumīgo Loskutova atstādināšanas procesu pagājušajā rudenī, doma, ka "atsevišķas personas" varētu būt piepalīdzējušas nozieguma izplānošanā, tomēr nemaz tik ļoti no zila gaisa grābta arī nešķiet. Varbūt "vecbiedrs" varētu izklāstīt savas "versijas" arī par to. Un, ja kas, tas pats ir sakāms arī par pašreizējā iekšlietu ministra kādreizējiem prātuļojumiem par to, ka minētā procesa laikā tika izmeklēts ne tas.
Jo patlaban ir grūti notiekošo vērtēt citādi, kā par vienas partijas centieniem izrēķināties ar sev neērtu iestādi, turklāt ar iestādi, kuras darbs Latvijā ir izmisīgi svarīgs. Grūti spriest, vai tas varētu būt sašutums par to, ka partija tika pieķerta krāpjoties 2006. gada Saeimas priekšvēlēšanu laikā, vai varbūt tas ir preventīvs gājiens, cerībā glābt kādu, kuru knābis vēl tikai izvērtē, bet cinisms šajā procesā sit ļoti augstu vilni.
Jauku dienu!